Par Vāciju

© Shutterstock/GagliardiImages

Vācija atrodas Eiropas sirdī. Pēc teritorijas tā ir ceturtā lielākā Eiropas valsts, un tai ir augsts darba ražīgums, jaunākās tehnoloģijas un augsti kvalificēts darbaspēks. Atrašanās vieta Eiropas centrā ļauj ērti nokļūt citās valstīs, izmantojot labi attīstīto autoceļu, dzelzceļu, kuģu un gaisa satiksmi. Vācijas svarīgākās un pieprasītākās nozares ir automobiļu rūpniecība un elektrorūpniecība.

Vācija

  • Fakti
  • Ekonomika
  • Vēsture
  • Infrastruktūra

Fakti

  • Teritorija: 357 050 km²
  • Iedzīvotāju skaits: 82,2 miljoni (2017. gadā)
  • Iedzīvotāju blīvums: 226,1 cilv./km²
  • Kaimiņvalstis: Beļģija, Dānija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Šveice, Austrija, Polija, Čehija
  • Galvaspilsēta: Berlīne, apt. 3,5 miljoni iedzīvotāju (2015. gadā)
  • Valūta: eiro kopš 01.01.2002.; iepriekš Vācijas marka (DM)

Valsts/pārvaldes forma: demokrātiski parlamentāra federālā valsts

  • Valsts vadītājs: Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), kopš 2017. gada marta.
  • Valdības vadītājs: Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel), kopš 2005. gada novembra.
  • Ārlietu ministrs: Vācijas Ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels (Sigmar Gabriel), kopš 2017. gada janvāra.
  • Parlaments: Vācijas Bundestāgs, 630 deputāti, kas ievēlēti uz četriem gadiem.

Ekonomika

  • IKP: 3132,7 miljardi eiro (2016. gadā)
  • Ekonomikas izaugsme 2016. gadā: 1,9% (Prognoze: 2017.: 1,4%; 2018.: 1,7%).
  • Inflācija 2016. gadā: 0,4% (prognoze: 2017.: 1,4%; 2018.: 1,5%).
  • Investīciju līmenis 2015. gadā: 19,9% (prognoze: 2016.: 20,0%; 2017.: 20,1%; 2018.: 20,3%).
  • Bezdarba līmenis 2016. gadā: 6,1% (prognoze: 2017.: 6,2%).
  • Imports 2016. gadā: 1206,9 miljardi eiro.
  • Eksports 2016. gadā: 1207 miljardi eiro.
  • Ārējās tirdzniecības kvota 2016. gadā: 84,4%.
  • Eksporta kvota 2016. gadā: 46%.
  • Uzņēmējdarbības vides pieejamība 2016. gadā: 17. no 190 novērtētajām valstīm.
  • Globālās konkurētspējas indekss 2016.-2017.: 5. no 138 novērtētajām valstīm.
  • Korupcijas uztveres indekss 2016. gadā: 10. no 176 novērtētajām valstīm.

Vēsture

Vācijas vēsture – ceļš uz liberālu demokrātiju – ir veidota, pārvarot daudzas vēsturiskas grūtības.

Svarīgs datums ir Martina Lutera reformācija 1517. gadā. Tā izraisīja baznīcas sašķelšanos divās daļās. 20. gadsimts iezīmējas ar diviem lieliem pasaules kariem - 1. pasaules karu no 1914. līdz 1918. gadam un 2. pasaules karu no 1939. līdz 1945. gadam. Pēc 1. pasaules kara, Veimāras Republikā, valstī bija raksturīgi lieli reparācijas maksājumi kara dēļ, vispirms ekonomikas pacēlums un tad krīze, radikālo partiju ietekme. Tikmēr izveidotās partijas vairs nevarēja vienoties par vienu kopīgu programmu, un bija jālemj par ārkārtas dekrētiem.

Radikālo partiju pieaugošās ietekmes dēļ Ādolfs Hitlers tika ievēlēts par reiha kancleru, un ar pakāpenisku programmu bija iespēja ieviest Hitlera un viņa režīma autokrātiju. Tolaik bija spēcīgs nacistu antisemītisms, tā rezultātā 6 miljoni ebreju nomira koncentrācijas nometnēs. Ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8. maijā beidzās 2. pasaules karš un nacionālsociālisms. Pēc 2. pasaules kara beigām četras uzvarējušās valstis (Francija, Lielbritānija, ASV un Padomju Savienība) Vāciju sadalīja okupācijas zonās, galvaspilsēta Berlīne bija patstāvīga. Tā tas bija līdz 1948. gadam. 1949. gadā notika Vācijas sadalīšana Rietumvācijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR).

Tā kā dzīves apstākļi VDR bija ievērojami sliktāki, daudzi cilvēki bēga uz Rietumiem. Lai nepieļautu turpmāku iedzīvotāju zaudēšanu, VDR rietumu robeža no 1952. gada līdz mūra būvniecībai 1961. gadā tika ievērojami pastiprināta, līdz tā bija nepārvarama. Pieaugot protestiem sakarā ar dzīves apstākļiem VDR, 1989. gada novembrī mūris tika nojaukts. Kopš 1990. gada 3. oktobra Vācija oficiāli atkal ir viena valsts. Šī diena tiek svinēta kā „Vācijas vienības diena”.

Infrastruktūra

Kaut arī Vācijā šobrīd, salīdzinājumā ar citām valstīm, jau ir izveidota ļoti laba infrastruktūra, tomēr līdz 2030. gadam infrastruktūru ir paredzēts paplašināt un uzlabot. Galvenokārt tas attiecas uz automaģistrālēm, ar kurām var atslogot lielpilsētu teritorijas.

Šim nolūkam Vācijas valdība piešķirs gandrīz 260 miljardus eiro. Turklāt jāpaplašina un jāremontē jau esošie autoceļi un dzelzceļu līnijas, atlikusī nauda papildus ieplūdīs jaunajā infrastruktūrā.

Vācijā svarīgi ir ne tikai ceļi, bet arī jūras ostas un lidostas. Populārākās jūras ostas ir Hamburgā un Brēmenē. Hamburgas osta ar aptuveni 120,3 t kopējo apgrozījumu 2016. gadā ir lielākā osta Vācijā un trešā lielākā Eiropā, ar lielu ietekmi uz IKP, un ir starptautiskās konteineru kuģniecības mezgls.

Arī lidostas ir būtiskas Vācijas ekonomikai un tās savienojumam ar pārējo pasauli. Divas lielākās Vācijas lidostas ir Frankfurtē pie Mainas un Minhenē. Kopā ar Diseldorfu un Berlīni tās veido starptautisku mezglu.