Igaunija, Latvija un Lietuva arī 2017. gadā pieder eirozonas straujāk augošajām tautsaimniecībām. Nesen publicētie konjunktūras dati un jaunākais Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījums atklāj, ka visas trīs Baltijas valstis pēc 2008. gada krīzes arvien vairāk uzlabo starptautisko konkurētspēju, gūstot labumu arī no patēriņa kāpuma un pieaugošām investīcijām pamatkapitālā.
Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas biroju aplēsēm š.g. 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā pieauga par 4,1% un Lietuvā - par 3,9%. Arī Igaunijā analītiķi sagaida līdzīgu ekonomikas pieaugumu. Šie izaugsmes rādītāji krietni pārsniedz tā paša perioda aptuvenos IKP datus eirozonā (2,1%) un 28 ES valstīs (2,2%). Šie dati atspoguļo strauju Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi. Tas attiecas arī uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomisko tuvināšanos turīgajām ES dalībvalstīm. Saskaņā ar pētījumu, ko ECB publicēja augusta sākumā, trīs Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas ekonomisko atšķirību ir ievērojami mazinājušas.
Pētījumā teikts, ka Igaunija, Latvija un Lietuva kopā ar Slovākiju bija vienas no nedaudzajām eiro zonas valstīm, kurās reālais IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas ziņā tuvojās ES vidējam līmenim. 2015. gadā vidējais ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs bija 66,5% no ES-15 vidējā līmeņa. 1995. gadā šis rādītājs atbilda tikai aptuveni 28%.
Pozitīvās attīstības galvenie faktori šajās valstīs ir zems valsts parāds, strauji uzlabota valsts institūciju un ekonomiskā politika, kā arī brīvi un atvērti tirgi. ECB analītiķi uzskata, ka arī nekavējoties veiktie pielāgošanās pasākumi saistībā ar ekonomisko krīzi ir veicinājuši pakāpenisku ekonomisko konverģenci. Tomēr straujais algu pieaugums un ekonomiskās svārstības varētu izrādīties izaicinājums ekonomikas attīstībai nākotnē.