Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, eksperti apgalvo, ka nav iemesla uztraukties par iespējamu Vācijas ekonomikas sabrukumu.
Pat ja vasarā nebija nekādu izaugsmes impulsu, kas varētu nozīmēt, ka rādītāji ir nedaudz samazinājušies, tas vēl nenozīmē, ka Eiropas lielākā ekonomika atrastos recesijā. Šādu viedokli pauda Vācijas centrālā banka savā septembra pārskatā, minot, ka stāvoklis darba tirgū joprojām ir labs, bez izmaiņām un ir saglabājies privātais patēriņš, kā arī būvniecības nozare turpina piedzīvot izaugsmi
Vācijā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gada otrajā ceturksnī jau bija samazinājies par 0,1 procentu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc tam, kad pirmajos trīs mēnešos tas bija palielinājies par 0,4 procentiem. Ekonomikas lejupslīde divas reizes vēl nenorāda uz iemeslu uztraukumam, tā arī nenozīmē makroekonomiskās paplašināšanās posma beigas.
Neliela rādītāju lejupslīde patiesībā nozīme ekonomikas normalizēšanos pēc ekonomiskās pārslodzes, kopvērtējumā pēc Vācijas Bundesbank aplēsēm konjunktūras rādītāji ir virs vidējiem rādītājiem un nākamgad sasniegtu normālu izaugsmi.
Arī Vācijas ekonomikas noskaņojums pēdējā laikā ir nedaudz uzlabojies. Biznesa klimats septembrī pieauga par 0.3 punktiem, sasniedzot 94.6 atzīmi, kas ir pirmais pieaugums kopš secīgiem pieciem kritumiem. Vēl augustā ekonomikas barometrs bija sasniedzis savu zemāko atzīmi kopš 2012. gada novembra. Turklāt, pēc Bundesbankas teiktā, pastāv "ievērojami negatīvie riski", īpaši starptautiskajā vidē. Jo īpaši globālie tirdzniecības konflikti un neskaidrība par Brexit rada spiedienu uz eksportu orientētajai Vācijas ekonomikai.