Darbaspēka izmaksas Vācijā tekoša gada otrajā ceturksnī palielinājās straujāk nekā iepriekš. Sezonāli un kalendāri koriģētas izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 1,0%, decembrī ziņoja Federālā Statistikas pārvalde; ja salīdzina ar iepriekšēja gada šo pašu kvartālu, var secināt, ka izmaksu palielinājums ir aptuveni 2,7%. Tas ir lielākais rādītājs gada laikā.
Darba spēka izmaksu veido bruto alga un ar darba spēku saistītas papildizmaksas. Bruto algas izmaksas 2018. gada trešajā ceturksnī attiecībā uz 2017. gada trešo ceturksni palielinājās par 2,7%, ar darba spēku saistītās izmaksas ir par 2,5%.
Eiropas salīdzinājumā, kur vērā tiek ņemti privāta sektora pakalpojumi un rūpniecība, Vācijas radītājs otrajā ceturksnī ar 2,4% atradās zem vidēja Eiropas līmeņa, kas ir 2,8%; tas cita starpā neietver sabiedriskos pakalpojumus un veselības aprūpi.
Lielākais darbaspēka pieaugums starp Eiropas Savienības valstīm bija Latvijā (+11,2%) un Lietuvā (+10,1%), kur vienas stundas darba spēka izmaksas sasniedz nedaudz vairāk par 8 eiro. Igaunijā izmaksas palielinājās par 3,7% un sasniedza 12,20 eiro. Vācijā radītājs par stundu kopā ar darba spēku saistītām izmaksām sasniedz 34,20 eiro. Eiropas salīdzinājumā šis ir sestais lielākais rādītājs.