Ekonomikas pieaugums Vācijā kopš gada sākuma ir palēninājies. Pēc VFR statistikas pārvaldes datiem bruto iekšzemes kopprodukts (IKP) 2018. gada pirmajā kvartālā ir pieaudzis par 0,3 procentiem – uz pusi mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo kvartālu 2017. gada beigās. Pagājušā gada ceturtajā kvartālā Eiropas lielākās ekonomikas IKP pieaugums bija 0,6 procenti.
Pieauguma samazinājums pirmajā kvartālā nebija pārsteigums. Vairāku indikatoru ietekme ir samazinājusies. Vājākas ārējās tirdzniecības dēļ, Vācijas eksporta jauda ir samazinājusi apgriezienus. Neraugoties uz mazāku pieaugumu, IKP ir pieaudzis 15. Reizi pēc kārtas attiecībā pret iepriekšējo kvartālu. Šī ir visgarākā pieauguma fāze kopš 1991. gada, paziņoja statistikas pārvalde.
Pieauguma fāzes beigas banku un ekonomikas eksperti šobrīd vēl neprognozē. Tomēr riskus Vācijas ekonomikai konjunktūras pētnieki paredz.
Arī Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) ir noraizējusies. Kopš tās pēdējās konjuktūras aptaujas 2018. gada vasaras sākumā ekonomikas asociācija ir samazinājusi savu ekonomikas prognozi šim gadam. 2,7 procentu pieauguma vietā Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) paredz 2,2 procentu pieaugumu Vācijas ekonomikai.
Pēc DIHK aptaujas rezultātiem, 24 000 uzņēmumiem raizes sagādā arī ārzemju tirgu attīstība. “Nedrošība pieaug,„ aptaujas rezultātus komentēja DIHK vadītājs Martins Vanslebens. “Eksporta konjunktūra norit sliktāk, nekā gaidīts. Starptautiskā tirdzniecība rit lēni, politiskie konflikti, kas ietekmē tirdzniecību, pasliktina situāciju.“
Vācijas valdība rēķinās ar 2,3 procentiem un 2, 1 procentu pieaugumu 2019. gadā. Pagājušajā gadā Vācijas ekonomika ir pieaugusi par 2,2 procentiem. Tas bija vislielākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā.