Inflācija Vācijā 2017. gadā ir ievērojami augusi, un tā pēdējo piecu gadu laikā ir sasniegusi augstāko līmeni. Saskaņā ar Federālās statistikas pārvaldes sākotnējām aplēsēm patēriņa cenas pieauga vidēji par 1,8 procentiem gadā. 2012. gadā tās palielinājās par 2,0 procentiem. 2016. gadā inflācijas līmenis bija 0,5 procenti, savukārt 2015. gadā tās bija 0,3 procenti.
Šogad inflāciju galvenokārt ietekmēja augstākas īres maksas un pieaugošās enerģijas un pārtikas cenas. Gada beigās inflācija nedaudz samazinājās. Novembrī gada inflācija bija 1,8 procenti, bet decembrī 1,7 procenti.
Ekonomikas eksperti uzskata, ka nākamajos gados cenas turpinās pieaugt, ņemot vērā stabilo ekonomikas uzlabošanos. Piemēram, Minhenes Universitātes Ekonomisko pētījumu institūts (lfo) 2018. gadam inflācijas līmeni prognozē 1,9 procentu apmērā.
Neskatoties uz inflācijas pieaugumu, daudzu Vācijas darba ņēmēju pirktspēja pieaug. Aptuveni 17 miljonu darbinieku alga 2017. gadā palielinājās vidēji par 2,3 procentiem.
Tādējādi algas jau sesto gadu pēc kārtas pieauga straujāk nekā cenas. Daudziem patērētājiem cenu pieaugums ikdienas pirkumiem būtiski nav ietekmējis.
Šis jēdziens “inflācija”, ko Vācijā bieži vien uztver ar bailēm, šķiet, ir zaudējis šo biedējošo efektu. Saskaņā ar portāla „welt.de” ziņojumu, pēc pētījumu firmas „GfK” veiktā pētījuma, ceturtā daļa respondentu nav spējuši atbildēt uz jautājumu, ko īsti šis jēdziens “inflācija” nozīmē. Un tikai puse respondentu varējuši pateikt, cik augsts ir pašreizējais inflācijas līmenis.