Šogad prestižo apbalvojumu saņēma trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva par to nozīmīgo ieguldījumu reģiona mierīgā un demokrātiskā attīstībā. 2018. gada 14. jūlijā, Minsterē, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers svinīgā ceremonijā pasniedza starptautisko miera balvu Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai, Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim un Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei.
Šteinmeiers savā svinīgajā uzrunā Minsteres rātsnama atzinīgi novērtēja "nelokāmo brīvības mīlestību", kā arī akcentēja Baltijas valstu nopelnus demokrātijas jomā. Uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukuma, visas trīs Baltijas valstis ir konsekventi izvēlējušās brīvības ceļu un ir skaidri paudušas savu nostāju miera uzturēšanai Eiropā. “Baltijas valstu iedzīvotāji esot iedvesmojošs piemērs Eiropai: iespējams nedaudz optimistiskāki nekā mēs vācieši, apveltīti ar lielāku pārliecību, ticību brīvībai, neatkarībai un tiesiskumam Eiropas Savienībā”, sacīja Šteinmeiers balvas pasniegšanas ceremonijā.
Nedaudz vairāk kā ceturtdaļu gadsimta pēc neatkarības atgūšanas, proti, atdalīšanās no Padomju Savienības, tās šodien ir pilntiesīgas ES un NATO dalībvalstis Ziemeļaustrumeiropā un vienlaikus demokrātijas paraugvalstis. Igaunija, Latvija un Lietuva “apzinās savu tumšo pagātni”, tomēr nepiesaistās tai. “Eiropa kā nākotne un nepieciešamība: dažkārt man šķiet, ka Baltijas valstis ir tālu mums priekšā, runājot par šī uzskata nopietno uztveri un dzīvotspēju.”
Savās runās un intervijās ar vietējiem medijiem Daļa Grībauskaite (Lietuva), Kersti Kaljulaida (Igaunija) un Raimonds Vējonis (Latvija) uzsvēra, ka arī nākotnē redz savu valsti kā daļu no vienotas un spēcīgas Eiropas, neskatoties uz visām problēmām un atšķirībām ES. Vienotā un ciešā Baltijas valstu integrācija Eiropā ir ļoti nozīmīga, apgalvoja trīs valstu vadītāji. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu simtgades gadā saņemtajam apbalvojumam ir gan simboliska nozīme, gan arī tas ir liels goda apliecinājums.
Minsteres iedzīvotāji un klātesošie ar lielu aizrautību sekoja līdzi apbalvošanas ceremonijai. Kad četri valstu vadītāji pēc svinīgā akta iznāca uz rātsnama balkona, simtiem klātesošo pauda savu sajūsmu un sveica viņus ar aplausiem. Atstājot rātsnamu, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iejuka pūlī, lai apsveicinātos ar klātesošajiem, kuri bija pulcējušies vecpilsētā, lai vērotu apbalvošanas ceremoniju WDR televīzijas tiešraidē.
Ar Miera prēmiju tiek godināti politiķi un organizācijas, kuras ir kā piemērs vienlīdzībai un mieram gan Eiropā, gan visā pasaulē. Starp iepriekšējo gadu laureātiem ir bijušie Vācijas kancleri Helmuts Šmits un Helmuts Kols, bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels, Kurts Masurs, Daniels Barenboims un starptautiskā kosmosa stacijas apkalpe.
Šī ir pirmā reize, kad Vestfālenes miera balva tiek piešķirta valstīm, proti, trīs Baltijas valstīm un nevis politiskām personām. Savukārt, šī gada Jaunatnes balva tika piešķirta skautu kustībai, kurā apvienoti turpat 50 miljoni jaunieši visā pasaulē. Īpaši tika akcentēta skautu kustības vērtību izpratne, kas māca, ka visiem cilvēkiem pasaulē neatkarīgi no viņu izcelsmes, ādas krāsas, ticības un turīguma ir tiesības dzīvot mierpilnu dzīvi. Ziemeļreinas-Vestfālenas ministru prezidents Armins Lašets uzsvēra skautu kustības līdera pozīcijas jaunatnes organizāciju vidū.
Vestfālenes miera balva ir dibināta 1998.gadā. Tā tiek pasniegta reizi divos gados par īpašiem nopelniem miera stiprināšanā Eiropā un pasaulē. Tradicionāli balvas pasniegšana notiek Minsteres un Osnabrikas rātsnamā, kur 1648. gadā tika parakstīts Vestfālenes miera līgums, kas pirms 370 gadiem izbeidza reliģiskos karus Eiropā, liekot pamatus mūsdienu starptautiskajai politikai. Tradicionāli Vestfālenes miera balva ir dotēta ar 100 000 eiro naudas balvu, ko ziedojusi Vestfālenes un Lippes reģiona uzņēmēju biedrība un kas līdzvērtīgi tiek sadalīts balvas ieguvēju starpā.