Par Vāciju

© Shutterstock/GagliardiImages

Vācija atrodas Eiropas sirdī. Pēc teritorijas tā ir ceturtā lielākā Eiropas valsts, un tai ir augsts darba ražīgums, jaunākās tehnoloģijas un augsti kvalificēts darbaspēks. Atrašanās vieta Eiropas centrā ļauj ērti nokļūt citās valstīs, izmantojot labi attīstīto autoceļu, dzelzceļu, kuģu un gaisa satiksmi. Vācijas svarīgākās un pieprasītākās nozares ir automobiļu rūpniecība un elektrorūpniecība.

Vācija

  • Fakti
  • Ekonomika
  • Vēsture
  • Infrastruktūra

Fakti

  • Teritorija: 357 050 km²
  • Iedzīvotāju skaits: 83,2 miljoni (2020. gadā)
  • Iedzīvotāju blīvums: 233 cilv./km²
  • Kaimiņvalstis: Beļģija, Dānija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Šveice, Austrija, Polija, Čehija
  • Galvaspilsēta: Berlīne, apt. 3,77 miljoni iedzīvotāju (2021. gadā)
  • Valūta: eiro kopš 01.01.2002.; iepriekš Vācijas marka (DM)

Valsts/pārvaldes forma: demokrātiski parlamentāra federālā valsts

  • Valsts vadītājs: Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), kopš 2017. gada marta.
  • Valdības vadītājs: Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz), kopš 2021. gada decembra.
  • Ārlietu ministrs: Vācijas Ārlietu ministre Annalena Bērboka (Annalena Baerbock), kopš 2021. gada decembra.
  • Parlaments: Vācijas Bundestāgs, 736 deputāti, kas ievēlēti uz četriem gadiem.

Ekonomika

  • IKP: 3570,6 miljardi eiro (2021. gadā)
  • Ekonomikas izaugsme 2021. gadā: 2,9%
  • Inflācija 2021. gadā: 3,1%
  • Iekšzemes investīciju līmenis 2021. gadā: 7%
  • Bezdarba līmenis 2021. gadā: 6,3%
  • Imports 2021. gadā: 1085 miljardi eiro.
  • Eksports 2021. gadā: 1980 miljardi eiro.
  • Ārējās tirdzniecības kvota 2020. gadā: 67,3%.
  • Eksporta kvota 2021. gadā: 47,3%.
  • Doing Business indekss 2021. gadā: 22
  • Globālās konkurētspējas indekss 2021 gadā: 3
  • Korupcijas uztveres indekss 2021. gadā: 10. no 180 novērtētajām valstīm.

Vēsture

Vācijas vēsture – ceļš uz liberālu demokrātiju – ir veidota, pārvarot daudzas vēsturiskas grūtības.

Svarīgs datums ir Martina Lutera reformācija 1517. gadā. Tā izraisīja baznīcas sašķelšanos divās daļās. 20. gadsimts iezīmējas ar diviem lieliem pasaules kariem - 1. pasaules karu no 1914. līdz 1918. gadam un 2. pasaules karu no 1939. līdz 1945. gadam. Pēc 1. pasaules kara, Veimāras Republikā, valstī bija raksturīgi lieli reparācijas maksājumi kara dēļ, vispirms ekonomikas pacēlums un tad krīze, radikālo partiju ietekme. Tikmēr izveidotās partijas vairs nevarēja vienoties par vienu kopīgu programmu, un bija jālemj par ārkārtas dekrētiem.

Radikālo partiju pieaugošās ietekmes dēļ Ādolfs Hitlers tika ievēlēts par reiha kancleru, un ar pakāpenisku programmu bija iespēja ieviest Hitlera un viņa režīma autokrātiju. Tolaik bija spēcīgs nacistu antisemītisms, tā rezultātā 6 miljoni ebreju nomira koncentrācijas nometnēs. Ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8. maijā beidzās 2. pasaules karš un nacionālsociālisms. Pēc 2. pasaules kara beigām četras uzvarējušās valstis (Francija, Lielbritānija, ASV un Padomju Savienība) Vāciju sadalīja okupācijas zonās, galvaspilsēta Berlīne bija patstāvīga. Tā tas bija līdz 1948. gadam. 1949. gadā notika Vācijas sadalīšana Rietumvācijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR).

Tā kā dzīves apstākļi VDR bija ievērojami sliktāki, daudzi cilvēki bēga uz Rietumiem. Lai nepieļautu turpmāku iedzīvotāju zaudēšanu, VDR rietumu robeža no 1952. gada līdz mūra būvniecībai 1961. gadā tika ievērojami pastiprināta, līdz tā bija nepārvarama. Pieaugot protestiem sakarā ar dzīves apstākļiem VDR, 1989. gada novembrī mūris tika nojaukts. Kopš 1990. gada 3. oktobra Vācija oficiāli atkal ir viena valsts. Šī diena tiek svinēta kā „Vācijas vienības diena”.

Infrastruktūra

Kaut arī Vācijā šobrīd, salīdzinājumā ar citām valstīm, jau ir izveidota ļoti laba infrastruktūra, tomēr līdz 2030. gadam infrastruktūru ir paredzēts paplašināt un uzlabot. Galvenokārt tas attiecas uz automaģistrālēm, ar kurām var atslogot lielpilsētu teritorijas.                                                                                                                    

Šim nolūkam Vācijas valdība piešķirs gandrīz 260 miljardus eiro. Turklāt jāpaplašina un jāremontē jau esošie autoceļi un dzelzceļu līnijas, atlikusī nauda papildus ieplūdīs jaunajā infrastruktūrā.

Vācijā svarīgi ir ne tikai ceļi, bet arī jūras ostas un lidostas. Populārākās jūras ostas ir Hamburgā un Brēmenē. Hamburgas osta ar aptuveni 126 milj. t kopējo apgrozījumu 2020. gadā ir lielākā osta Vācijā un trešā lielākā Eiropā, ar lielu ietekmi uz IKP, un ir starptautiskās konteineru kuģniecības mezgls.

Arī lidostas ir būtiskas Vācijas ekonomikai un tās savienojumam ar pārējo pasauli. Divas lielākās Vācijas lidostas ir Frankfurtē pie Mainas un Minhenē. Kopā ar Diseldorfu un Berlīni tās veido starptautisku mezglu.