Aptauja: Uzņēmēji kļūst piesardzīgāki par nākotnes perspektīvām

Latvijas uzņēmēju novērtējums par ekonomisko situāciju valstī ir labāks nekā pirms gada, taču tas joprojām ir sliktāks nekā kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju vērtējums par savām valstīm. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs salīdzinājumā ar gadu iepriekš tuvākās nākotnes perspektīvas ir būtiski piesardzīgākas nekā pirms gada. Tā liecina trešdien prezentētie Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) Konjunktūras aptaujas jeb pētījuma par uzņēmējdarbības un investīciju vidi rezultāti.

  • Latvija, ieņemot 6 vietu 21 valsts vidū, joprojām ir viena no pievilcīgākajām vietām Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) investīcijām citās CAE valstīs strādājošo uzņēmumu skatījumā. Arī pārējās Baltijas valstis ir pievilcīgāko valstu vidū, taču tikai Igaunija var lepoties ar uzlabojumu, pārņemot pirmo vietu no Čehijas. Latvija sesto vietu ieņem jau sesto gadu pēc kārtas, tikmēr Lietuva saglabājusi septīto vietu.
  • Dažādu kritēriju novērtējumā, kas ir būtiski pieņemot lēmumus par investīcijām, Latvijā strādājošo uzņēmumu viedoklis gada laikā nav būtiski uzlabojies, turklāt dažu būtisku kritēriju novērtējums ir pasliktinājies.
  • Kā viena no būtiskākajām problēmām izgaismojas darba tirgus. Atbilstoši aptaujas rezultātiem uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums joprojām ir augsts visas Baltijas valstīs un darba ražīgums netiek līdzi algu pieaugumam.

“Kvalificēta darbaspēka trūkums ir nopietns ierobežojums turpmākai izaugsmei. Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas saglabājas augstā līmenī, negatīvi ietekmē vietu pievilcību turpmākiem ieguldījumiem. Tas nozīmē, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ir nopietns ierobežojums turpmākai izaugsmei,” uzsvēra AHK izpilddirektors Florians Šrēders.

Aptuveni viena trešdaļa (34%) aptaujāto Latvijā norādīja, ka ekonomiskā situācija valstī ir laba, bet vairums jeb 63% to novērtēja kā apmierinošu. Gadu iepriekš bija attiecīgi 23% un 60%.

Labāk tiek vērtēta situācija savā nozarē - 43% uzskata, ka tā vērtējama kā laba. Vēl pozitīvāk salīdzinājumā ar situāciju valstīs un nozarē tiek vērtēta sava uzņēmuma situācija. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, vairāk nekā puse jeb 56% piekrita, ka viņu pašu uzņēmuma situācija šogad ir laba.

Tomēr, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijas uzņēmumi ir kritiskāki vērtējumā par situāciju valstī un industrijā. Lietuvā situāciju valstī kā labu vērtē 61% aptaujāto, Igaunijā – 49%. Arī nozares situācijas vērtējums kaimiņvalstīs ir labāks – par labu to uzskata 59% aptaujāto uzņēmumu gan Lietuvā, gan Igaunijā.

Pretstatā lejupejošai tendencei Igaunijā, Lietuvā un kopumā CAE valstīs, Latvijas uzņēmumu vērtējuma tendence par esošo situāciju valstī ir augšupejoša.

Taču par tuvākās nākotnes perspektīvām optimisms ir mazāks salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Ja pagājušajā gadā 47% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskatīja, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, šogad Latvijā šādi domā 33% aptaujāto jeb par 14 procentpunktiem mazāk. Vairāk uzņēmēju nekā pagājušajā gadā – gandrīz viens no pieciem jeb 19% - Latvijā domā, ka ekonomiskā situācija pasliktināsies.

Interesanti, ka domas par savu nozari un uzņēmumu nākotni ir labākas un mazāk piesardzīgas nekā pērn. Šogad aptuveni puse (51%) aptaujāto uzskata, ka situācija savā nozarē uzlabosies. To pašu var teikt, runājot par sava uzņēmuma nākotnes novērtējumu.

Nākotnes perspektīvas savā valstī novērtētas krietni piesardzīgāk nekā pirms gada visās trijās valstīs. Straujākais kritums ir Igaunijā - par 27 procentpunktiem. Tikai 14% aptaujāto Igaunijā uzskata, ka situācija uzlabosies. Latvijas uzņēmumi ir optimistiskāki, taču arī vērojams kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šāda tendence vērojama arī CAE valstīs kopumā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmēji ir mazāk piesardzīgi attiecībā uz sava uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. Tie, kas domā, ka tas pieaugs, ir par 12 procentpunktiem vairāk. Latvijas uzņēmēju vidū ir arī cerība uz eksporta pieaugumu.

Bažas par tiesisko drošību, infrastruktūru un darba tirgu

Ik gadu aptaujā uzņēmumiem tiek jautāts paust novērtējumu par dažādiem makroekonomiskiem kritērijiem. Kopumā 21 kritērijs tika novērtēts skalā no 1 līdz 5, no kuriem 1 bija augstākais novērtējums pakāpe. Šie kritēriji iedalās grupās: ekonomikas politika, darbības vide un darba tirgus. Visi šie rādītāji ir svarīgi uzņēmumiem, pieņemot lēmumus par atrašanās vietas izvēli, turpmākajām investīcijām utt. Latvijā vairāki rādītāji liecina par uzlabojumiem. Tomēr daudzās jomās situācijas novērtējums nav mainījies, vai pat pasliktinājies.

Ekonomikas politikas rādītājiem tiek ņemts vērā novērtējums par valsts pārvaldi, nodokļiem, iepirkumiem, tiesisko drošību, ekonomiskās politikas paredzamību, noziedzības un korupcijas apkarošanu, kā arī politisko un sociālo stabilitāti.

Lai gan lielākajā daļā šo kritēriju ir neliels uzlabojums, tādā svarīgā jomā kā tiesiskā drošība novērtējums ir pasliktinājies. Šāda tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs. Tieskajai drošībai jau iepriekš bija zems reitings.

Jāpiebilst, ka pat neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, daudzi kritēriji ir novērtēti ar 3 vai vairāk punktiem, kas ir zem vidējā vērtējuma un manāmi sliktāk nekā Igaunijā un Lietuvā.

Darbības vides kategorijā ietver tādus kritērijus kā infrastruktūra, pētniecības un attīstības nosacījumi, maksājumu disciplīna un vietējo piegādātāju kvalitāte un pieejamība. Un arī šajā jomā ir iemesls bažām. Nevienā kritērijā novērtējums gada laikā nav uzlabojies, turklāt attiecībā uz infrastruktūru vērojams būtisks kritums, kas ir lielākais kritums ne tikai šajā grupā, bet kopumā.

Svarīga kategorija, pieņemot lēmumus par investīcijā, ir daba tirgus. Šajā jomā tika lūgts paust viedokli par darbaspēka izmaksām, darbinieku produktivitāti, motivāciju un kvalifikāciju, akadēmisko izglītību, profesionālās apmācības sistēmu, kā arī darba tiesību elastīgumu un kvalificēta personāla pieejamību.

Nevienā no kritērijiem nav būtisku uzlabojumu. Tas joprojām ir iemesls bažām. Tādu kritēriju kā darbaspēka izmaksas un kvalificēta personāla pieejamība novērtējums ir tuvu 3 punktiem, kas ir zem vidējā novērtējuma.

Attiecībā uz darba spēku aptaujā bija vairāki atsevišķi jautājumi. Tostarp par kvalificēta personāla trūkuma ietekmi uz uzņēmējdarbību. Arī šajā jomā situācija ir satraucoša. 57% piekrīt, ka kvalificētu darbinieku trūkums radīs darbaspēka izmaksu pieaugumu. 39% piekrīt, ka tas nozīmēs pašreizējās ražošanas/pakalpojumu aktivitātes pasliktināšanos, bet 28% tas nozīmē plānoto investīciju samazināšanu.

Neskatoties uz piesardzību attiecībā uz ekonomikas turpmākajām izaugsmes prognozēm, uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums Baltijas valstīs joprojām ir ļoti augsts. Aptaujātie uzņēmēji Latvijā šogad prognozē vidējo algu pieaugumu par vidēji 7,47%, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn.

“Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas saglabājas augstā līmenī, negatīvi ietekmē vietu pievilcību turpmākiem ieguldījumiem,” norādīja Šrēders.

Kā vienu no problēmas risinājumiem 40% Latvijas uzņēmumu atbalstītu kontrolētu migrācijas iniciatīvu pat zemas kvalifikācijas amatiem. Šajā ziņā Latvijā aptaujātie uzņēmumi bija vispiesardzīgākie. Lietuvā šādu iniciatīvu atbalstītu 66% aptaujāto, Igaunijā – 58%.

PAR APTAUJU

Šī gada pavasarī veiktā ikgadējā Konjunktūras aptauja ir daļa no starptautiskās aptaujas Centrālajā un Austrumeiropā. Atbildes par situācijas novērtējumu sniedza vairāk nekā 1400 Vācijas ārējās tirdzniecības kameru biedri 16 valstīs. Tostarp vairāk nekā 100 uzņēmumi Baltijas valstīs pauda savus viedokļus par ekonomisko situāciju, nākotnes prognozēm un investīciju vidi.

Back