Vācijas patērētāji Ziemassvētku priekšvakarā atrodas uz īpaša dāvanu pirkšanas viļņa, rūpējoties ne tikai par savu līdzcilvēku labsajūtu svētku vakarā, bet arī par tirdzniecības noieta pieaugumu. Saskaņā ar pētījumu, ko veica tirgus izpētes kompānija GfK, Ziemassvētku dāvanām paredzētais budžets jau trešo gadu pēc kārtas saglabājas nemainīgi augstā līmenī, proti, vien par diviem eiro mazāk nekā pērn. Spriežot pēc aprēķiniem, vidēji viens Vācijas iedzīvotājs iegādāsies dāvanas 278 eiro vērtībā. Tādējādi mazumtirgotāji Ziemassvētku laikā rēķinās ar aptuveni 14,3 miljardu eiro lielu peļņu.
Kā liecina dati, deviņi no desmit Vācijas iedzīvotājiem Ziemassvētku vakarā vēlas pārsteigt citus ar kādu dāvanu. Visbiežāk zem Ziemassvētku eglītes sastopamas tādas dāvanas kā grāmatas, rotaļlietas un apģērbs. Šogad vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 53% vēlas iegādāties dāvanas tiešsaistē. Taču gluži tāpat kā iepriekšējos gados, viena no iemīļotākajām dāvanām ir nauda vai dāvanu kartes, tādēļ lielā mērā arī pēc svētkiem uzņēmējiem ir iespējas gūt peļņu.
Par spīti pirmssvētku pozitīvajai rosībai un pirktpriekam, patērētāji izrāda nepatiku, kritizējot tirgotāju taktiku, kas piedāvā iegādāties Ziemassvētku našķus un saldumus jau rudenī. Saskaņā ar īpašo GfK veikto aptauju lielākā daļa iedzīvotāju (84%) ir neapmierināti ar pāragro Ziemassvētku preču pārdošanas sākumu. Piparkūkām, īpašajām Dominostein konfektēm un citiem Ziemassvētku gardumiem, pēc patērētāju domām, nebūtu jāatrodas veikalu plauktos jau pirms novembra sākuma.
Mazumtirgotājiem novembris un decembris ir gada nozīmīgākie un peļņas nesošākie mēneši. Tomēr, pēc GfK ekspertu domām, pozitīvo patērētāju noskaņojumu varētu apdraudēt Vācijas neskaidro politisko apstākļu ietekme. Ja valdības veidošanās jautājums nonāks strupceļā, tas varētu ietekmēt ne tikai patērētāju, bet arī uzņēmēju „stabilo situāciju”. Noslēdzoties vēlēšanām, Vācija joprojām atrodas dzīvotspējīgas valdošās koalīcijas veidošanas procesā.