Statūti

STATŪTI
„Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera
Igaunijā, Latvijā un Lietuvā“
(pēdējie grozījumi izdarīti kārtējā 2024. gada biedru kopsapulcē 2024. gada 20. martā Viļņā)

Preambula

(1) “Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā” ir Šarloteburgas Pirmās instances tiesā (Amtsgericht Charlottenburg) (reģ. nr. VRO 23978 B) reģistrēta biedrība.

(2) Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība (turpmāk tekstā saukta DIHK) atzīst kameru kā Vācijas tirdzniecības kameru ārvalstīs (AHK). Kamera savu darbību īsteno ciešā sadarbībā ar DIHK, kļūstot arī par tās biedru ar ierobežotām tiesībām. Pēc kameras nodibināšanas formālās procedūras ar DIHK tiek parakstīta vienošanās par kameras atzīšanu, kā arī iesniegts biedra ar ierobežotām tiesībām pieteikums.

(3) Nosakot ikgadējas kvotas, DIHK atbalstīs kameru ar finanšu līdzekļiem, ko tai piešķir Vācijas Federatīvās Republikas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija.

(4) Biedru kopsapulce pilnvaro valdes izpilddirektoru statūtu jauno redakciju reģistrēt Šarlotenburgas Pirmās instances tiesā. Ja Šarlotenburgas Pirmās instances tiesa attiecībā uz statūtu jauno redakciju izsaka iebildumus, tad valdes izpilddirektors ir pilnvarots jaunajā statūtu redakcijā izdarīt tādus grozījumus un papildinājumus, ko pirmās instances tiesa pieprasa, lai izdarītu ierakstu biedrību reģistrā.

I. Pamatjautājumi

1. pants. Mērķis un uzdevumi

(1) Kameras mērķis ir stiprināt ekonomiskās attiecības starp Vācijas Federatīvo Republiku un Igauniju, Latviju un Lietuvu, attiecīgi ņemot vērā divpusējās intereses, kā arī atbalstīt savu biedru darījumu intereses Baltijas reģionā. Tas jāatspoguļo arī kameras kolēģijās.

(2) Kameras mērķis nav vērsts uz uzņēmējdarbību, kuras rezultāts ir peļņa.
 

(3) Mērķu sasniegšanai kamera cita starpā pilda šādus uzdevumus:

a. sniedz izziņas un konsultācijas, galvenokārt sagatavojot atzinumus, tirgus pētījumus un pārskatus;

b.pilda starpnieka funkcijas, uztur un attīsta darījumu attiecības starp Vācijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem;

c. dibina un uztur kontaktus starp ieinteresētajiem valstu tautsaimniecības pārstāvjiem;

d. pārstāv ekonomiskajā sadarbībā iesaistīto personu saimnieciskās intereses Vācijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības, valsts pārvaldes un citās iestādēs; 

e.apkopo un izplata informāciju par Vācijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas saimniecisko stāvokli, kā arī par ekonomikas un tirdzniecības politikas jautājumu situāciju un attīstību, izmantojot publikācijas (apkārtrakstus, ikgadējos pārskatus, informācijas lapas un citas publikācijas);

f. organizē pasākumus, piemēram, atvērto durvju dienas, informatīvus seminārus, simpozijus, diskusijas un preses konferences, kā arī piedalās šādos pasākumos, ja tie atbilst statūtos minētajam mērķim;

g. sagādā informāciju par noieta, iepirkumu un investīciju iespējām valstīs;

h. sniedz atbalstu profesionālās izglītības un kvalifikācijas celšanas jomā, ja tas atbilst starpvalstu saimnieciskajos kontaktos iesaistīto uzņēmumu interesēm;

i. veic samierināšanas darbu, lai divpusējās ekonomiskajās attiecībās iesaistītās puses varētu noregulēt konfliktus pārrunu ceļā;

j. pārstāv starptautiskās izstāžu rīkotājsabiedrības un tautsaimniecības veicināšanas sabiedrības;

k. veic jebkādas cita veida darbības, kas nav pretrunā ar likumu un kalpo statūtu 1. punktā nosauktajam mērķim.

(4) Visiem pakalpojumiem, kas tiks piedāvāti, jāsekmē kameras mērķa sasniegšana un jābūt saskaņā ar to. Izpildot šo priekšnoteikumu, kamera var sniegt pakalpojumus arī tiem, kas nav tās biedri.

(5) Savu uzdevumu veikšanai kamera var dibināt sabiedrības ar juridiskas personas statusu, saskaņojot to ar DIHK.

(6) Kamera neveic nekādas ar politiskajām partijām, un pasaules uzskatu piederību saistītas aktivitātes. Kamera neveic darbības, kas pārsniedz tās uzdevumu robežas.

2. pants. Nosaukums, juridiskā forma un mītne

(1) Kamera izmanto nosaukumu "Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā". Kā biedrība tā ir reģistrēta Šarlotenburgas Pirmās instances tiesas biedrību reģistrā ar reģistrācijas numuru “VRO 23978 B” atbilstoši Vācijas likumdošanai un izmanto juridiskās formas apzīmējumu „e.V.“ (reģistrēta biedrība).

(2)Kameras mītne ir Berlīnē.

3. pants. Apvienības darbības laiks

Kamera tiek dibināta uz neierobežotu laiku.

4. pants. Biroji

(1) Divpusējo uzdevumu veikšanai kamera atver pa vienam birojam Tallinā/Igaunijā, Rīgā/Latvijā un Viļņā/Lietuvā. Papildu birojus kamera vajadzības gadījumā var atvērt savas darbības valstīs.

(2) Birojus reģistrē, ja to pieļauj nacionālā likumdošana, saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.

5. pants. Finanšu līdzekļi un kapitāls

(1) Savu uzdevumu veikšanai kamera saņem finanšu līdzekļus, kas nāk no šādiem avotiem: biedru nauda;

līdzekļu pārnesums pēc Vācijas – Latvijas Uzņēmēju savienības un Vācijas – Lietuvas Tautsaimniecības apvienības likvidācijas;

• biedru nauda;
• procenti un ieņēmumi no kameras līdzekļu noguldījumiem;
• asignējumi;
• citas dotācijas;
• samaksa par pakalpojumiem;
• citi ieņēmumi.

(2) Ar kameras īpašumu rīkojas valde, vienojoties ar valdes izpilddirektoru. Ja kamera saņem dotācijas vai atbalsta līdzekļus noteiktam mērķim, tad šos līdzekļus drīkst izlietot tikai nosauktajam mērķim. Kameras atsevišķam biedram nav tiesību rīkoties ar kameras īpašumu.

(3) Likvidējot kameru, pēc visu pastāvošo saistību nokārtošanas atlikušais īpašums pēc DIHK priekšlikuma ar biedru ārkārtas pilnsapulces lēmumu tiek pārnests institūcijai, kas veic tādus pašus vai līdzīgus uzdevumus, vai citām institūcijām, kuru mērķis ir veicināt Vācijas un Baltijas valstu ekonomiskās attiecības. Tie asignējumi no Vācijas Federatīvās Republikas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas kārtējā saimnieciskā gada budžeta, kas kameras likvidēšana brīdī nav izlietoti, kā arī ieņēmumi no nekustamā un kustamā īpašuma un tiesību pārdošanas, kuru iegūšanai VFR Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija piešķīrusi dotāciju, ir jāatmaksā atpakaļ proporcionāli šīs dotācijas īpatsvaram kopējās iegādes izmaksās.

6. pants. Atbildība

Kamera atbild par savām saistībām tikai ar savu īpašumu.

II. Biedri/Dalība

7. pants. Dalības veidi

(1) Kameras sastāvā ir pastāvīgie biedri, atbalstītāji un goda biedri.

(2) Par pastāvīgajiem biedriem var kļūt komersanti, īpaši juridiskas personas, kā arī organizācijas ar mītni vai pārstāvniecību Vācijā, Baltijas valstīs vai citā valstī, kas ņem dalību Vācijas un Baltijas valstu saimnieciskajās attiecībās.

(3) Pastāvīgie biedri var noslēgt līgumu, lai kļūtu par premium biedru, kas sevī ietver īpašas mārketinga darbības. Par premium biedriem var kļūt atsevišķi biedri vai vairāku atsevišķo biedru grupa no vienas uzņēmuma grupas, kļūstot par premium biedru apvienību.

(4) Par atbalstītājiem var kļūt juridiskās personas vai personu apvienības, kas pierādījušas, ka atbalsta kameras mērķus.

(5) Personas, kas ne tikai atbalsta kameras mērķus, bet ir arī sniegušas ievērojamu ieguldījumu Vācijas un Baltijas ekonomiskās sadarbības attīstībā, pēc valdes ierosinājuma var tikt ievēlētas par kameras goda biedriem, ja biedru kopsapulcē par to nobalso divas trešdaļas klātesošo un pārstāvēto biedru.

8. pants. Dalības sākums

(1) Saņemot iestāšanās rakstveida iesniegumu, par to lemj valde, saskaņojot viedokli ar valdes izpilddirektoru. Valde var pieņemt lēmumu, ar kuru tā pilnvaro valdes izpilddirektoru lemt par jaunu biedru uzņemšanu. Lēmums pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstveidā.

(2) Dalība sākas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par uzņemšanu. Likumīga prasība par uzņemšanu nav iespējama, tāpat nevar pieprasīt labvēlīga vai nelabvēlīga lēmuma pamatojumu.

9. pants. Dalības izbeigšanās

(1) Dalība beidzas nāves gadījumā, izstājoties, tiekot izslēgtam, biedra organizācijas likvidēšanas vai citu būtisku īpašuma attiecību pārmaiņu gadījumā biedra organizācijā.

(2) Biedram ir iespēja izstāties tikai saimnieciskā gada beigās, iesniedzot rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Paziņojums par izstāšanos rakstveidā (e-pastā) ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada beigām jāiesūta valdes izpilddirektoram. Ja biedrs nav samaksājis ikgadējo biedra naudu un nav reaģējis uz otrreizējo atgādinājumu, tad tas tiek uzskatīts par izstāšanās pieteikumu.

(3) Valde vai valdes izpilddirektors var atturēties no 2. punktā minētā trīs mēnešu termiņa ievērošanas, ja to pieļauj iemesli, kas noveduši pie izstāšanās pieteikuma.

(4) Ar divu trešdaļu biedru balsu pieņemtu lēmumu valde var izslēgt biedru no kameras, ja pastāv svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu var uzskatīt gadījumu, kad biedrs rupjā veidā rīkojies pretēji kameras interesēm un ir vainojams statūtu normu neievērošanā. Pēc izslēgšanas biedram nav tiesību saņemt atpakaļ par kārtējo saimniecisko gadu samaksāto biedru maksu un pieteikt savas prasības attiecībā uz kameras īpašumu.

(5) Līgums par premium biedra statusu var tikt lauzts saskaņā ar premium biedra statusa līguma noteikumiem. Pastāvīgā biedra statuss šajā gadījumā katram atsevišķam uzņēmumam netiek mainīts.

10. pants. Biedru tiesības

(1) Biedriem ir tiesības piedalīties biedru kopsapulcēs, iesniegt pieteikumus un izmantot savas balsošanas tiesības, ievērojot nākamajā punktā minētos priekšnoteikumus.

(2) Katram pastāvīgajam biedram un katram goda biedram biedru kopsapulcē ir viena balss. Juridiskās personas vai personu apvienības piešķir savas balsstiesības saviem likumīgajiem pārstāvjiem vai pašu rakstveidā pilnvarotām personām.

(3) Ar pilnvaru teksta formāta (tiešsaistes formulārs) balsstiesības var piešķirt citam pastāvīgajam biedram. Attiecīgās pilnvaras jāiesniedz valdes izpilddirektoram vēlākais pirms biedru sapulces sākuma. Vienai personai nevar piešķirt vairāk par četrām balsīm.

(4) Biedriem ir tiesības saņemt kameras atbalstu un konsultācijas visos jautājumos, kas atbilst kameras mērķim. Ja pakalpojumiem nepieciešams īpašs ieguldījums, tad kamera var par to pieprasīt samaksu.

(5) Ja biedrs pēc otrreizējā atgādinājuma kavē ikgadējās biedra naudas samaksu, tad tam līdz maksājuma saņemšanas brīdim var tikt atceltas biedru tiesības. Tas ir jānorāda maksājuma atgādinājumā.

11. pants. Biedru pienākumi

(1) Biedri atbalsta kameru tās mērķa īstenošanā. Tie apņemas ievērot statūtus un pildīt kameras orgānu lēmumus.

(2) Pastāvīgajiem biedriem un atbalstītājiem ir pienākums maksāt ikgadējo biedra naudu. Goda biedri ir atbrīvoti no pienākuma maksāt biedra naudu. Gada biedra nauda par kārtējo saimniecisko gadu jāsamaksā attiecīgā gada pirmajā ceturksnī. Konkrētas normas tiek iestrādātas biedra naudas nolikumā, kuru pieņem kameras valde.

III. Biedru kopsapulce

12. pants. Biedru kopsapulce

Biedru kopsapulce ir kameras augstākais orgāns.

13. pants. Kārtējā biedru kopsapulce

(1) Kārtējā biedru kopsapulce notiek reizi gadā.

(2) Kārtējai biedru kopsapulcei, neskarot 15. panta 12. punkta noteikumu, piekrīt galvenokārt šādi uzdevumi:

• valdes locekļu ievēlēšana, izņemot valdes izpilddirektoru, kā arī valdes locekļus, kurus ievēlē reģionālajās sapulcēs;
• valdes, mantziņa un revidentu pārskatu/atzinumu pieņemšana;
• valdes locekļu atcelšana, izņemot valdes izpilddirektoru;
• valdes atbrīvošana no atbildības par gada pārskatiem;
• revidentu ievēlēšana un atbrīvošana no atbildības par gada pārskatiem;
• lēmumu pieņemšana par pastāvīgo biedru rakstveida iesniegumiem, izņemot iestāšanās pieteikumus;
• goda biedru iecelšana pēc valdes priekšlikuma;
• statūtu grozījumu izdarīšana.

14. pants. Biedru ārkārtas kopsapulce

(1) Ārkārtas kopsapulci sasauc pēc valdes lēmuma vai pēc vismaz vienas piektdaļas pastāvīgo biedru pamatota iesnieguma, kurā minēti ārkārtas kopsapulces sasaukšanas iemesli.

(2) Ārkārtas kopsapulce ir jāsasauc sešu nedēļu laikā pēc valdes lēmuma pieņemšanas vai biedru pieteikuma iesniegšanas.

(3) Ārkārtas biedru kopsapulces uzdevums ir lemt par iesniegtajiem pieteikumiem, kā arī pieņemt lēmumu par kameras likvidēšanu saskaņā ar šo statūtu 31. pantu.

15. pants. Procedūra 

(1) Biedru kopsapulci sasauc valdes izpilddirektors, vienojoties ar prezidentu. Par sapulci paziņo pa pastu vai pa e-pastu. Paziņojumā jābūt sapulces darba kārtībai, un tas jānosūta ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kārtējās biedru kopsapulces vai trīs nedēļas pirms ārkārtas biedru kopsapulces

(2) Balsstiesīgie biedri var iesniegt papildu priekšlikumus dienas kārtībai, kuriem jābūt saņemtiem valdē ne vēlāk kā divas nedēļas pirms biedru kopsapulces sākuma.

(3) Priekšlikumus par personām, kuras ievēlēt valdē, katrs biedrs un pati valde var iesniegt valdes izpilddirektoram divas nedēļas pirms biedru kopsapulces sākuma. Šāds priekšlikums ir derīgs tikai tad, ja ieteiktā persona ir izteikusi piekrišanu un atbilst 11. un 18. panta prasībām.

(4) Ar visiem noteiktajā laikā ienākušajiem un iesniegtajiem priekšlikumiem jebkurš ieinteresētais biedrs vienu nedēļu pirms kopsapulces var iepazīties kameras birojā vai, iespējams, arī kameras mājaslapā internetā.

(5) Biedru kopsapulci vada prezidents, bet viņa prombūtnes gadījumā – viens no viņa vietniekiem.

(6) Lēmumus var pieņemt tikai par jautājumiem, kas ietverti darba kārtībā. Sevišķi steidzamus jautājumus, kas nav darba kārtībā, iespējams tajā iekļaut, ja par to nobalso divas trešdaļas klātesošo vai pārstāvēto balsstiesīgo biedru, kuriem kopā jāveido vismaz 51% no biedru kopējā skaita.

(7) Biedru kopsapulce ir lemtspējīga, ja tā izsludināta saskaņā ar statūtiem un, neskarot 31. panta normas, tajā piedalās vismaz 10% no balsstiesīgajiem biedriem vai atbilstoši 10. panta 2. punktam tos likumīgi pārstāvošiem biedriem.

(8) Ja jārēķinās ar to, ka nepieciešamais kvorums var netikt nodrošināts, tad ielūgumā ir iespējams jau noteikt vēlāku nākamās sapulces datumu, norādot, ka tad sapulce būs lemtspējīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita.

(9) Lēmumus pieņem ar klātesošo vai pārstāvēto balsstiesīgo biedru vienkāršu balsu vairākumu, ja šie statūti nenosaka citādi. Ja balsojot iegūst vienādu balsu skaitu, tad balsošanu vēlreiz atkārto. Ja, atkārtoti balsojot, atkal iegūst vienādu balsu skaitu, tad pieteikums uzskatāms par noraidītu. Saistībā ar ievēlēšanu amatos, uz kuriem ir pieteikušies vairāki kandidāti, par ievēlētu kļūst tas kandidāts, kurš saņēmis balsu vairākumu. Ja vēlēšanās kandidāti ar balsu vairākumu saņem vienādu balsu skaitu, tad šo kandidātu vēlēšanas atkārto (vēlēšanu otrā kārta). Ja rezultāts atkal ir neizšķirts, tad uzvarētāju nosaka lozējot.

(10) Balsošana vienmēr notiek atklāti. Vēlēšanas vienmēr notiek, balsojot aizklāti. Tomēr biedru kopsapulces priekšsēdētājs var ierosināt atklātu balsojumu vēlēšanās. Šāds priekšlikums uzskatāms par pieņemtu, ja, attiecīgi balsojot, neviens nav pret to.

(11) Par biedru kopsapulces norisi, īpaši balsošanas rezultātiem, raksta protokolu, kuru paraksta prezidents vai viens no viceprezidentiem un valdes izpilddirektors.

(12) Valde var arī ārpus biedru kopsapulces piesūtīt biedriem rakstveida nobalsošanai lēmumu priekšlikumus par atsevišķiem jautājumiem. Šajos gadījumos lēmumi pretēji VFR Civilkodeksa 32. panta 2. punktam stājas spēkā tad, ja vismaz puse biedru divu nedēļu laikā kopš lēmuma priekšlikuma izsūtīšanas dienas par savu lēmumu informējuši valdes izpilddirektora biroju. Valdes izpilddirektors saskaita balsis un rakstveidā izziņo balsošanas rezultātu, to noskaidrojot ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Rakstveida balsošanai nevar iesniegt lēmumus, kas izriet no 30. un 31. panta. Tāpat rakstveidā nevar vēlēt vai atsaukt valdes locekļus. Balsu deleģēšana saskaņā ar 10. panta 2. punktu nav iespējama.

(13) Biedru kopsapulce notiek klātienē vai attālināti (virtuāla norise tiešsaistē) vai arī hibrīdā formā, t.i., vienlaikus klātienē un attālināti.

16. pants. Reģionālās sapulces

(1) Apvienības mērķa sasniegšanai atsevišķajās kameras valstīs biedriem, kuru mītne atrodas Baltijas valstīs, ir tiesības Igaunijā, Latvijā un Lietuvā organizēt mītnes valsts reģionālās sapulces.

(2) Reģionālās sapulces biedri ievēlē savu reģionālo valdi (skat. 22. pantu).

(3) Citos jautājumos uz reģionālo sapulci attiecas šo statūtu normas par biedru kopsapulci.

IV. Valde

17. pants. Uzdevumi

(1) Valde sekmē kameras uzdevumu izpildi, uzrauga kameras mērķu ievērošanu un izpildi, pieņem vadlīnijas darījumu veikšanai un aizstāv biedru intereses. Savā darbībā tā ņem vērā biedru kopsapulces lēmumus un vienošanās, kas ir pamats kameras atzīšanai saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

(2) Bez likumā noteiktajiem uzdevumiem valdes pienākumi galvenokārt ir šādi: 

a. ievēlēt no valdes locekļu sastāva prezidentu un viņa vietniekus, kā arī mantzini;

b. sniegt pārskatus biedru kopsapulcē;

c. noteikt biedra naudas apjomu (noteikumi par biedra naudu), kā arī honorāratlīdzību par kameras pakalpojumiem, ja šādu priekšlikumu izteic valdes izpilddirektors;

d. lemt par jaunu biedru uzņemšanu un biedru izslēgšanu no kameras;

e. apstiprināt saimnieciskā gada budžetu un gada pārskatu, kurus iesniedz valdes izpilddirektors;

f. izstrādāt reģionālos noteikumus;

g. atvērt birojus;

h. pēc DIHK priekšlikuma iecelt valdes izpilddirektoru.

(5) Citādi valdes kompetencē ir visi uzdevumi, kas saskaņā ar šiem statūtiem nav kategoriski piešķirti biedru kopsapulcei vai valdes izpilddirektoram.

18. pants. Sastāvs un vēlēšanas

(1) Valdes sastāvā ir prezidents, trīs viceprezidenti, mantzinis, valdes izpilddirektors un vēl pieci biedri.

(2) Valdes sastāvā jābūt personām, kas ir uzņēmumu īpašnieki, valdes vai uzraudzības padomes locekļi kādā kapitālsabiedrībā vai atbildīgi vadītāji cita veida uzņēmumā, pārstāv Vācijas – Baltijas uzņēmēju intereses un ieņem nozīmīgu lomu Vācijas – Baltijas ekonomiskajās attiecībās.

(3) Katram biedruzņēmumam, ieskaitot tā apakšuzņēmumus, kuros tam ir noteicošs iespaids kapitāla daļu īpašuma dēļ, un tā filiāles un pārstāvniecības, var būt tikai viens pārstāvis valdē. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, filiālēm un pārstāvniecībām, kas atrodas mātes uzņēmuma pakļautībā.

(4) Valdes sastāvam jāpārstāv galvenās nozares, kas iesaistītas ekonomiskajās attiecībās.

(5) Biedruzņēmumi ar mītni Baltijas valstīs valdē ir pārstāvēti ar sešām vietām. Šīs vietas valdē sadala skaitliski vienādās daļās (1/3 Igaunijai, 1/3 Latvijai, 1/3 Lietuvai). Šī vietu sadale notiek reģionālo valžu vēlēšanu gaitā (22. panta 4. punkts).

(6) Valdes izpilddirektors saskaņā ar statūtiem ir kameras valdes sastāvā. Valdes izpilddirektora postenis ir garantēts visā kameras pastāvēšanas laikā. Likvidējot valdes izpilddirektora posteni valdē, tiek likvidēta pati kamera.

(7) Pārējos valdes locekļus, izņemot tos, kurus ievēlē reģionālās valdes (22. panta 4. punkts), ievēlē kārtējā biedru kopsapulcē.

(8) Valdes locekļu, izņemot valdes izpilddirektoru, mandāta termiņš ir trīs gadi. Divas reizes iespējama atkārtota ievēlēšana.

(9) Ja kāds valdes loceklis izstājas no valdes pirms mandāta termiņa beigām, tad valde var uz laiku līdz nākamajai kārtējai biedru pilnsapulcei kooptēt valdē jaunu locekli. Te jāievēro 18. panta 2. un 5. punktā minētie kritēriji. Biedruzņēmumiem, kuru pārstāvji atstājuši valdi pirms mandāta termiņa beigām, nav tiesību pieprasīt, lai kooptētais loceklis pārstāvētu viņu uzņēmumu.

19. pants. Sēdes, lēmumi, protokoli

(1) Valdes sēdes sasauc valdes izpilddirektors, vienojoties ar prezidentu. Sēdes vada prezidents. Viņa prombūtnes gadījumā sēdi vada kāds no viceprezidentiem vai valdes izpilddirektors. Valdes sēdes notiek vismaz divas reizes gadā. Rakstveida ielūgumus uz sēdēm, ietverot darba kārtību, pārējiem valdes locekļiem nosūta pa pastu vai pa e-pastu ne vēlāk kā 10 dienas pirms sēdes. Īpašos gadījumos ielūgumu var izteikt mutiski vai īsākā laikā pirms sēdes dienas. Valde pirmo reizi pulcējas tūlīt pēc biedru kopsapulces, kurā tā tikusi ievēlēta.

(2) Valde ir lemtspējīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse valdes locekļu.

(3) Lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

(4) Valdes lēmumus iespējams pieņemt arī rakstveidā. Attiecīgi spēkā ir 2. un 3. punkta normas.

(5) Valdes izpilddirektors vai viņa iecelts pārstāvis raksta valdes sēžu protokolu, kuru valdes locekļiem parasti nosūta ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc sēdes. Pēc iespējami veicamo labojumu iestrādes to paraksta prezidents vai viens no viceprezidentiem, kā arī valdes izpilddirektors. Tādā veidā tas ir apstiprināts.

20. pants. Prezidenta un viceprezidentu vēlēšanas

(1) Ar vienkāršu balsu vairākumu valde no sava sastāva ievēlē prezidentu un trīs viceprezidentus. Divas reizes viņus iespējams ievēlēt atkārtoti. Prezidenta posteni piešķir vadošam darbiniekam, kura uzņēmuma mītnes zeme ir Vācija vai Baltijas valstis.

(2) Atkarībā no prezidenta amata pildītāja mītnes zemes trim viceprezidentu pārstāvētajiem uzņēmumiem attiecīgi jāpārstāv pārējās trīs kameras valstis.

(3) Prezidenta prombūtnes gadījumā prezidentu aizstāj viens no viceprezidentiem, taču ne ilgāk kā līdz nākamajai biedru kopsapulcei.

21. pants. Mantzinis

Valde ievēlē no sava sastāva mantzini, kas uzrauga kameras finanses. Mantziņa pienākums ir sniegt konsultācijas valdes izpilddirektoram budžeta plāna izstrādes laikā, pārbaudīt grāmatvedību un palīdzēt ar padomu bilanču sastādīšanā.

22. pants. Reģionālās valdes

(1) Lai kamera katrā piekritības valstī varētu sekmīgāk pildīt savus uzdevumus, Tallinā, Rīgā un Viļņā tiek nodibinātas reģionālās valdes. To uzdevums ir raudzīties, lai attiecīgajā valstī tiktu ievēroti un īstenoti kameras mērķi, izdot operatīvās vadlīnijas vietējiem darījumiem un aizstāvēt biedru intereses savu pilnvaru ietvaros. Reģionālās valdes rīkojas saskaņā ar biedru kopsapulces un valdes lēmumiem un gādā par lēmumu īstenošanu reģionos.

(2) Reģionālo valžu locekļus ievēlē attiecīgajā kameras valstī mītošie biedruzņēmumi reģionālajās sapulcēs. Sīkākas normas satur reģionālie noteikumi, kas jāizdod valdei.

(3) Pārējos jautājumos uz reģionālo valdi attiecas šo statūtu noteikumi par valdi.

(4) Atbilstoši 18. panta prasībām reģionālā valde no sava vidus ievēlē biedrus, kas tiek deleģēti valdē.

23. pants. Komisijas

Noteiktu jautājumu risināšanai pēc valdes lēmuma iespējams veidot īpašas/ specializētas kameras biedru komisijas. Komisiju vadību uzdod prezidenta ieceltam biedram, kurš valdei atskaitās par komisijas darbu. Komisijām ir konsultantu funkcijas.

24. pants. Pārstāvība

(1) Tiesā un citos gadījumos kameru pārstāv valdes izpilddirektors kopā ar vēl vienu valdes locekli. Valdes izpilddirektors un valdes loceklis parakstās kameras vārdā, kameras rakstītajam vai drukātajam nosaukumam un savam amatam pievienojot ar pašrocīgu parakstu. Atsevišķiem tiesiskiem darījumiem ir pieļaujama savstarpēja pilnvarošana. Par ikdienas tiesiskajiem darījumiem līdz EUR 100 000 valdes izpilddirektors parakstās kopā ar izpilddirektora vietnieku vai citu ar valdes lēmumu pilnvarotu AHK vadības darbinieku. Sīkāku informāciju nosaka parakstīšanas pilnvaru vadlīnijas, kuras pēc valdes izpilddirektora priekšlikuma pieņem ar valdes lēmumu.

(2) Savas prombūtnes laikā valdes izpilddirektors norīko pārstāvi, kas veiks viņa uzdevumus un uzņemsies viņa pilnvaras.

25. pants. Personiskā atbildība

Atsevišķo valdes locekļu personiskā atbildība par kameras saistībām iestājas tikai ar nodomu veikta nodarījuma un rupjas neuzmanības gadījumā.

V. Izpilddirekcija

26. pants. Valdes izpilddirektors un viņa pilnvaras 

(1) Valdes izpilddirektors ir atbildīgs par visiem saskaņā ar šiem statūtiem, valdes vadlīnijām un ar DIHK noslēgtajiem līgumiem veicamajiem kārtējiem darījumiem. Viņam uzdota īpaša atbildība par budžeta sagatavošanu un pastāvīgu budžeta kontroli.

(2) Valdes izpilddirektors pieņem lēmumus par kameras personālu, sevišķi par jaunu darbinieku pieņemšanu un darbinieku atlaišanu.

(3) Valdes izpilddirektors piedalās biedru un reģionālajās kopsapulcēs, valdes un reģionālo valžu sēdēs, konsultantu padomju un komisiju sanāksmēs.

(4) Valdes izpilddirektors un visi kameras darbinieki savā darbībā ievēro stingras objektivitātes, bezpartejiskuma un konfidencialitātes principus.

(5) Valdes izpilddirektoram ir veto tiesības attiecībā uz lēmumiem, kas ir pretrunā ar statūtos minētajiem uzdevumiem vai līgumiem ar DIHK, vai arī kurus nevar segt no kameras apstiprinātā budžeta. Protestu iespējams paust rakstveidā vai mutiski. Protesta iesniegšanas termiņš ir 30 dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Iesniedzot protestu, lēmums zaudē spēku.

VI. Rēķinvedība

27. pants. Saimniecības gads

Saimniecības gads sakrīt ar kalendāro gadu. Taču pirmais saimniecības gads sākas ar kameras nodibināšanu un beidzas tā paša gada 31. decembrī.

28. pants. Grāmatvedība

Kameras grāmatvedības uzskaiti veic eiro valūtā.

29. pants. Revidenti

(1) Revidenta uzdevums ir pārbaudīt kameras grāmatvedības uzskaiti, grāmatvedības dokumentus un gada pārskatu.

(2) Revidentu uz vienu gadu ievēlē biedru kopsapulce. Revidents jāizvēlas no zvērināto revidentu loka. Valdes locekļi nevar pildīt nekādas revīzijas funkcijas.

(3) Katru gadu uz 31. decembri revidents sagatavo aktu par skaidro naudu kasē un bankas kontos, aktu viņš pats paraksta. Par gada pārskata revīzijas rezultātiem revidents sagatavo rakstveida atzinumu. Kārtējā biedru kopsapulcē revidents iepazīstina ar to un izskaidro biedriem revīzijas rezultātus.

(4) Revidenta pilnvaras tiek papildinātas ar Vācijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par grāmatvedību.

VII. Statūtu grozījumi

30. pants. Statūtu grozījumi

Pēc valdes vai vismaz vienas ceturtdaļas balsstiesīgo biedru priekšlikuma šajos statūtos var izdarīt grozījumus ar biedru kopsapulces lēmumu. Lēmumam par statūta grozījumiem nepieciešams klātesošo vai pārstāvēto balsstiesīgo biedru divu trešdaļu balsu vairākums. Lēmumiem par grozījumiem papildus nepieciešama iepriekšēja DIHK piekrišana.

VIII. Kameras likvidēšana

31. pants. Kameras likvidēšana

(1) Kameras likvidēšana iespējama tikai ar tādas biedru ārkārtas kopsapulces lēmumu, kas sasaukta tieši šim nolūkam. Likvidēšanas pieprasījumu valdei var iesniegt valde vai vismaz viena trešdaļa pastāvīgo biedru. Likvidēšanas pieprasījumu valdei iesniedz rakstveidā. Ja ir iesniegts likvidēšanas pieprasījums, tad valde četru nedēļu laikā sasauc biedru ārkārtas kopsapulci. Uzaicinājumā uz ārkārtas kopsapulci nepārprotami norāda sapulces sasaukšanas iemeslu.

(2) Biedru ārkārtas kopsapulce ir lemtspējīga, ja tajā piedalās vai ir pārstāvēta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem biedriem. Lēmumu par likvidēšanu var pieņemt tikai ar klātesošo vai pārstāvēto balsu divu trešdaļu vairākumu. Par īpašuma pārnešanu saskaņā ar šo statūtu 6. panta 4. punktu biedru kopsapulce pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Ja DIHK atceļ kameras nosaukuma izmantošanas tiesības, tad kamera tiek likvidēta.

IX. Pārejas noteikumi

32. pants. Pārejas noteikumi

(1) Kameras dibināšanas sapulcē Berlīnē, kā arī katrā no pirmajām reģionālajām sapulcēm Tallinā, Rīgā un Viļņā nav spēkā ne 10. panta 3. punktā un 15. pantā noteiktie termiņi, ne 10. panta 2. punkta 1. teikuma noteikumi par balsstiesību izmantošanu.

(2) Pārejas periodā, pirms tiek ievēlēti seši valdes locekļi, kurus jāievēlē reģionālajām valdēm atbilstoši 22. panta 4. punktam, neņemot vērā noteikumus par valdes sastāvu, visi ievēlamie valdes locekļi tiek ievēlēti kameras pirmajā sapulcē.

(3) Ja dibinātājbiedru skaits nav divreiz lielāks par ievēlamo valdes locekļu skaitu, tad dibināšanas sapulcē nav piemērojama prasība par aizklātām vēlēšanām.

(4) Statūtu grozījumus, ko pieprasa Vācijas biedrību reģistrs, lai kameru varētu iereģistrēt, valde var pieņemt ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.