Mūsu birojs
Baltijas reģiona ziemeļu valsts Igaunija elpo vienā ritmā ar Skandināviju. Līdz pat 19. gadsimtam par Igaunijas sabiedrisko dzīvi valdīja vācu un baltu izcelsmes amatpersonas. Pat tad, kad valsts atradās Krievijas valdījumā, rietumu ietekme palika liela, jo īpaši tāpēc, ka Tallinas Universitātē līdz 1870. gadam mācības notika vācu valodā. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc Igaunija pēc Padomju Savienības sabrukuma orientējas uz rietumiem un galvenokārt meklēja tuvumu saviem ziemeļu kaimiņiem. Baltijas jūras piekrastes valstis ir galvenie Igaunijas tirdzniecības partneri.
Koncentrējoties uz inovatīviem IT un rūpnieciskiem risinājumiem, Igaunija ir ieguvusi tehnoloģisku pārākumu pār daudzām citām Eiropas valstīm, ko apliecina pilnībā digitalizētas pārvaldības ieviešana. Digitālo programmu izmantošana saskan ar Igaunijas pilsoniskās sabiedrības vērtībām, jo Igaunijā ikvienam ir tiesības piekļūt internetam. Digitāla ir ne tikai Igaunijas valsts pārvalde, bet arī rūpniecība (rūpniecība 4.0). Augsta līmeņa IT zināšanas un pētniecība padara šo e-valsti par vadošo kiberdrošības, augsto tehnoloģiju un kontroles tehnoloģiju eksportētāju. Izcilā ekosistēma veicina inovācijas un ieguldījumus. Pievilcīgi nodokļu modeļi un liberāls tiesiskais regulējums nodrošina labu uzņēmējdarbības vidi.
Fakti
- Kopējais iedzīvotāju skaits: 1,3 miljoni (2024)
- Platība: 45 228 km ²
- Galvaspilsēta: Tallina
- Kaimiņvalstis: Latvija, Krievija, Somija (jūras ceļš)
- Biznesa valodas: igauņu, angļu, krievu, somu, vācu
- Valūta: euro kopš 1.1.2011.; iepriekš Igaunijas krona (EEK)
- Valdības sistēma: parlamentārā demokrātija
- Valsts vadītājs: Alars Karis Republikas prezidents, stāšanās amatā 2021. gada 11. oktobrī
- Valdības vadītājs: premjerministre Kristena Mihale (Igaunijas liberālā reformu partija), stājoties amatā 2024. gada 23. jūlijā
- Parlaments: vienpalātas Parlaments “Riigikogu”, 101 deputāts
Ekonomika
- IKP 2023. gadā: EUR 41 miljards
- IKP uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā: EUR 20 245
- Inflācija 2023. gadā: 9,1%
- Valsts parāds 2023. gadā: 19,6%
- Bezdarba līmenis 2023. gadā: 6,4%
- Imports 2023. gadā: 21,1 miljards euro
- Eksports 2023. gadā: EUR 18,2 miljardi
- World Competiveness Ranking 2024: 33. vieta no 67 valstīm
- Korupcijas uztveres indekss 2023: 12. vieta 180 novērtētajām valstīm
Infrastruktūra
Doma par vērienīgo dzelzceļa projektu Rail Baltica dzima jau 2001. gadā.
Ātrgaitas līnijā (vismaz 249 km/h pasažieru pārvadājumos), kuras kopgarums pārsniegs 870 kilometrus, paredzēts, ka dzelzceļš no 2028. gada savienos Berlīni, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Paredzams, ka līdz 2030. gadam tiks izbūvēts arī savienojums ar Varšavu. Maršruts tiek attīstīts Rietumeiropā ierastajā standarta sliežu ceļa platumā 1435 mm, nevis kā iepriekš Baltijas valstīs, kur sliežu ceļi bija izbūvēti pēc Krievijas sliežu platuma -1524 mm.
Mulitnationālais projekts ir paredzēts, lai ievērojami ietaupītu laiku ne tikai pasažieru, bet galvenokārt kravu pārvadājumiem. 2017. gada sākumā trīs Baltijas valstis parakstīja Rail Baltic nolīgumu, kurā noteikts precīzs maršruts, tehniskie dati un termiņi. ES atbalsta projektu EISI programmas ietvaros.
Vēsture
1203. gadā vācu krustneši jūras kaujā pie Visbijas cīnījās pret igauņu kuģiem, kas pēc sirojuma uz Dāniju bija iebraukuši Visbijas ostā. Iegūto laupījumu krustneši atdeva dāņu Lundas arhbīskapam Andreasam. 1206. gada 13. janvārī dāņu arhibīskaps Andreass saņēma no Romas pāvesta pilnvaru iecelt bīskapus kristījamās pagānu zemēs, tādēļ 1206. gada vasarā notika pirmais dāņu karagājiens uz Sāmsalu, tomēr uz salas krustneši nepalika.
Livonijas krusta karu laikā no 1208. līdz 1227. gadam Igaunijas teritoriju no savām galvenajām militārajām bāzēm Cēsīs un Tallinā ar kristīto līvu un latgaļu vasaļu palīdzību iekaroja Zobenbrāļu ordenis un Dānija.
1219. gada jūnijā notika arī dāņu karaļa Valdemāra II karagājiens uz Rēveli, lai kristītu šo zemi un pakļautu to Lundas arhibīskapijai. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili" (Tallinu).
1248. gadā Dāņu Igaunijas Rēvele pieņēma uz Lībekas likuma balstītu pašpārvaldi un ieguva pilsētas tiesības, bet gadu vēlāk tika uzņemta Hanzas savienībā.
19. gadsimtā izveidojās igauņu nācija. Pēc Februāra revolūcijas Krievijas Pagaidu valdība 1917. gadā Vidzemes guberņas Pērnavas un Tērbatas apriņķus pievienoja autonomajai Igaunijas guberņai.
Brestļitovskas miera sarunās Krievija 1918. gada sākumā atteicās no Baltijas provincēm. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas Tallinā 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība. Pēc Novembra revolūcijas un Brestļitovskas miera līguma anulēšanas jaunajai Igaunijas valstij 1919. gadā nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju, Padomju Latvijas armiju (Kauja pie Paju) un Baltijas landesvēru, kas beidzās ar uzvaru Cēsu kaujās 1919. gada jūnijā.
Pirmajos 22 neatkarības gados Igaunijas Republika piedzīvoja nestabilitāti politiskajā dzīvē ar politisko partiju likvidāciju, un pirmais Igaunijas prezidents tika ievēlēts tikai 1938. gadā. Saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu, Igauniju 1940. gada 17. jūnijā okupēja Sarkanā armija un augustā tā tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā kā Igaunijas PSR.
1990. gada 8. maijā Igaunijas PSR tika likvidēta, bet pilnīga neatkarība no PSRS tika pasludināta 1991. gada 20. augustā.
1998. gadā Igaunijas valdība sāka sarunas par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, kas sekmīgi noslēdzās 2004. gada 1. maijā. 2004. gada 29. martā Igaunija kļuva par NATO locekli. Neatkarības gados Igaunijas ekonomika nostiprinājās un 2011. gadā tā pievienojās eiro zonai.
Avots: pēc wikipedia.lv materiāliem