Mūsu birojs
Latvija kā Baltijas reģiona centrs gūst labumu no lieliskas loģistikas situācijas. Latvijas galvaspilsēta Rīga ir otra lielākā pilsēta (pēc Lietuvas galvaspilsētas Viļņas) Baltijas valstīs, kurā dzīvo aptuveni 600 000 iedzīvotāju, kā arī tās galvenais tirdzniecības un pakalpojumu centrs.
Par latviešiem saka, ka viņi mīl hokeju, dabu un tautas dziesmas. Latviešu tautasdziesmām ir saglabātas 30 000 melodijas un 1,2 miljoni tekstu.
Tajā pašā laikā Latviju no visām trim Baltijas valstīm visspēcīgāk skāra padomju pārcelšanās politika. Pašlaik gandrīz 38% iedzīvotāju ir mazākumtautības, un krievi ar aptuveni 27 procentiem no kopējā iedzīvotāju skaita ir visnozīmīgākā mazākumtautības grupa. Lielākā daļa no tiem ir personas vai to pēcnācēji, kas ieradušies Latvijā padomju laikā, t.i. no 1940. līdz 1990. gadam.
Galvenās rūpniecības nozares Latvijā ir: Mašīnbūve un metālapstrāde, koka un mēbeļu rūpniecība, pārtikas rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un tekstila rūpniecība. Latvija uztur ciešas partnerattiecības ar Igauniju un Lietuvu gan politikas un drošības, gan ekonomikas un tirdzniecības jomās.
Fakti
- Kopējais iedzīvotāju skaits: 1,8 miljoni (2024)
- Platība: 64 589 km ²
- Galvaspilsēta: Rīga
- Kaimiņvalstis: Lietuva, Baltkrievija, Igaunija, Krievija
- Biznesa valodas: Latviešu, Angļu, Krievu, Vācu
- Valūta: euro kopš 1.1.2014.; iepriekš Lats (LVL)
- Valdības sistēma: Parlamentārā Republika
- Valsts vadītājs: valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopš 08.07.2023.
- Valdības vadītājs: premjerministre Evika Siliņa kopš 15.09.2023. (Jaunā Vienotība)
- Parlaments: vienas palātas Parlaments “Saeima”, 100 deputāti
Ekonomika
- IKP 2023. gadā: EUR 40 miljardi
- IKP uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā: EUR 21 440
- Inflācija 2023. gadā: 9,1%
- Valsts parāds 2023. gadā: 43,6%
- Bezdarba līmenis 2023. gadā: 6,5%
- Imports 2023. gadā: 23,2 miljardi euro
- Eksports 2023. gadā: 18,9 miljardi EUR
- Pasaules Konkurētspējas indekss 2024: 45. vieta no 67 valstīm
- Korupcijas uztveres indekss 2023: 36. vieta no180 valstīm
Infrastruktūra
Informācija sekos.
Vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Lai arī Latvija piedzīvoja nelielu neatkarības pirmo posmu, kas aptver laiku no Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad PSRS karaspēks okupēja valsti, pa īstam "vācu" laiki Latvijā beidzās pēc Otrā pasaules kara. 1939. gadā vācu impērija no Latvijas “repatriēja” gandrīz 50 000 vācbaltiešu. 1940. gadā, aizbildinoties ar Hitlera Staļina paktu, padomju karaspēks okupēja Latviju. Tā rezultātā aptuveni 35 000 latviešu tika deportēti uz Sibīriju. Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorija vairākkārt nonāca gan vācu, gan krievu rokās. Vācu okupācijas vara gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas ebreju iedzīvotājus un organizēja daudzus slaktiņus to iedzīvotāju vidū, kurus turēja aizdomās par sadarbību ar PSRS. 1945. gadā Krievijas okupācijas vara atgriezās un turpināja ar latviešu deportācijām, aizturēšanām un slepkavībām, kas izraisīja bēgļu vilni uz Vāciju un citām ārzemēm. Otrais pasaules karš izraisīja milzīgas demogrāfiskās un politiskās pārmaiņas mazajā Baltijas valstī.
Šīs pārmaiņas turpinājās padomju valdīšanas laikā: PSRS mērķis bija padarīt Latvijas iedzīvotājus par mazākumtautību savā valstī, un papildus masveida deportācijām tā īstenoja intensīvu iedzīvotāju rusifikāciju. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā dzīvoja 77% latviešu, 9% krievu, 5% ebreju un 4% vāciešu; 1989. gadā Padomju varas beigās te bija 52% latviešu, 34% krievu, 0,1% vāciešu un ebreju.
1990. gadā pēc “dziedošās revolūcijas” Latvija pasludināja savu neatkarību par atjaunotu. 1991. gadā PSRS atzina visu trīs Baltijas valstu neatkarību. Latvija piedzīvoja grūtu pārveides posmu, bet 90. gados tā guva panākumus ekonomikas atveseļošanā un demokratizācijā. 2004. gadā Latvija kļuva par ES un NATO locekli, un 2014. gadā tās nacionālo valūtu latu nomainīja eiro valūta.