Mūsu birojs
Ne bez lepnuma lietuvieši ir audzējuši savu reputāciju kā “dienvidvalstnieki” un “Baltijas itāļi”. To apliecina lietuviešu temparaments. Arī arhitektūras ziņā Lietuva ir radniecīga Eiropas dienvidiem: daudzas ēku fasādes galvaspilsētā Viļņā nāk no itāļu baroka māksliniekiem, un tieši vasarā daudzajās kafejnīcās ir sajūtams dienvidu dzīvesveida vieglums.
Lietuvā tautas sporta veids ir basketbols, kurā lietuvieši lepjas ar vienu no pasaules spēcīgākajām komandām. Lietuvieši lepojas arī ar savu valodu, kas gadsimtiem ilgi nav mainījusies, un ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām.
Baltijas lielākajā valstī ir vairākas labi attīstītas pilsētas un biznesa centri: Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Šauļi un Paņeveža u.c.. Svarīgas nozares ir: lāzeru rūpniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, būvmateriālu, pārtikas, elektrotehnikas un ķīmiskā rūpniecība, kā arī koka, papīra un mēbeļu nozares.
Fakti
- Kopējais iedzīvotāju skaits: 2,9 miljoni (2024)
- Platība: 65 284 km ²
- Galvaspilsēta: Viļņa
- Kaimiņvalstis: Latvija, Baltkrievija, Polija, Krievija (Kaļiņingradas apgabals)
- Biznesa valodas: Lietuviešu, Angļu, Krievu, Vācu
- Valūta: euro kopš 1.1.2015.
- Valdības sistēma: Parlamentārā Republika
- Valsts vadītājs: prezidents Gitanas Nausėda, stāšanās amatā: 2019. gada 12. jūlijs (atkārtota ievēlēšana 26.05.2024.)
- Valdības vadītājs: premjerministre Ingrida Šimonytė, stājoties amatā: 11.12.2020., daļēji
- Parlaments: vienas palātas Parlaments “Seimas”, 141 deputāts
Ekonomika
- Inflācija 2023. gadā: 9,1%
- Valsts parāds 2023. gadā: 38,3%
- Bezdarba līmenis 2023. gadā: 6,96%
- Imports 2023. gadā: EUR 52,54 miljardi
- Eksports 2023. gadā: EUR 44,31 miljards
- EASE of Ding Business 2020: 11. vieta 190 novērtētajām valstīm
- World Competiveness Ranking 2024: 29. vieta 67 valstīs
- Korupcijas uztveres indekss 2023: 34. vieta 180 novērtētajām valstīm
Infrastruktūra
Informācija sekos.
Vēsture
Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10. gadu tūkstoti p.m.ē., kad jaunākā ledus laikmeta beigās tagadējās Lietuvas teritorijā apmetās pirmie iedzīvotāji. Ap 2000. gadu p.m.ē. šeit ieradās baltu pirmvalodās runājošas baltu ciltis, mūsdienu lietuviešu un latviešu priekšteči.
Pirmais krustnešu karagājiens uz Lietuvu kopā ar sabiedrotajiem zemgaļiem notika 1208. gadā. 1236. gadā Zobenbrāļu ordenis vēlreiz iebruka Lietuvas teritorijā, taču tā karaspēku pilnīgi sagrāva Saules kaujā.
Ap šo laiku par galveno leišu vadoni sāka izvirzīties kunigaitis Mindaugs, kas kļuva par visas Lietuvas valdnieku. 1251. gadā, pēc miera līguma ar Livonijas ordeni, Mindaugs pieņēma kristietību. Pēc 1260. gada Durbes kaujas, kurā žemaiši un kurši bez Mindauga sakāva Livonijas ordeņa karaspēku, 1261. gadā Mindaugs atteicās no miera līguma ar Livoniju un atgriezās pie pagānisma. Faktiski tas nozīmēja arī atteikšanos no kristīgā karaļa titula, un Mindaugs vēsturē palicis kā pirmis un vienīgais Lietuvas karalis.
Polijas—Lietuvas ūnija izveidojās 1569. gadā. Lietuva un Polija saglabāja atsevišķu valsts pārvaldes aparātu, valsts kasi un karaspēku, Lietuva joprojām turpināja pastāvēt kā dižkunigaitija. Abām valstīm kopīgs bija tikai karalis, kas vienlaikus bija arī Lietuvas dižkunigaitis.Ūnijas laikā aizsākās Lietuvas pārpoļošanās. Lietuvas pārpoļošanu veicināja arī katoļu baznīcas nievājošā attieksme pret lietuviešu valodu, uzskatot to par "pagānu valodu", ko Dievs nesaprotot.
No 1918. līdz 1922. gadam notika Lietuvas brīvības cīņas, jaunajai republikai karojot pret boļševikiem, bermontiešiem un Polijas Otro republiku. Cara impērijas vājināšanās Pirmajā pasaules karā 1918. gada februārī Vācijas okupācijas laikā izraisīja Lietuvas neatkarīgās Republikas izveidi un par tās galvaspilsētu tika pasludināta Kauņa. 1922. gadā izveidotā parlamentārā demokrātija pēc dažiem gadiem tika likvidēta ar Antanas Smetonas apvērsumu. Viņš valdīja diktatoriski līdz 1940. gadam, kad Padomju Savienība piespieda Lietuvu pievienoties PSRS. 1941. gada vasarā Vācijas armijas spēki okupēja Lietuvas teritoriju, un nacisti līdz kara beigām noslepkavoja aptuveni 90% no šīs valsts ebreju iedzīvotājiem. 1944. gadā Sarkanā armija atgriezās un no jauna izveidoja Lietuvas Padomju Sociālistisko Republiku. Līdz šīs desmitgades beigām Staļins brutāli noslāpēja jebkuru pretestību padomju valdīšanai.
Saistībā ar perestroiku Lietuva 1990. gadā pasludināja sevi par suverēnu valsti. 1991. gada 13. janvārī, tā sauktajā Viļņas asins svētdienā (Lit. Sausio įvykiai), pro-padomju militārie spēki nesekmīgi mēģināja gāzt jauno demokrātiju. Pie Viļņas televīzijas torņa bruņotā uzbrukumā gāja bojā 14 jaunieši. Atbildot uz to, 85% lietuviešu 1991. gada 8. februārī referendumā pauda savu piekrišanu valsts neatkarībai. 1991. gada augustā Rietumu valstis atzina visu trīs Baltijas valstu neatkarību.
Pēc sākotnējās ekonomikas krīzes un politiskās nestabilitātes, ko izraisīja straujā ekonomikas pārveide, reformu politika kļuva dinamiskāka, jo īpaši pēc tam, kad 2000. gadā tika pārvarēta Krievijas krīze. Lietuvas Republika 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet kopš 2007. gada tā ir daļa no Šengenas zonas. 2015. gada sākumā Lietuvā kā valūta tika ieviests eiro.