Vācija atrodas Eiropas sirdī. Pēc teritorijas tā ir ceturtā lielākā Eiropas valsts, un tai ir augsts darba ražīgums, jaunākās tehnoloģijas un augsti kvalificēts darbaspēks. Atrašanās vieta Eiropas centrā ļauj ērti nokļūt citās valstīs, izmantojot labi attīstīto autoceļu, dzelzceļu, kuģu un gaisa satiksmi. Vācijas svarīgākās un pieprasītākās nozares ir automobiļu rūpniecība un elektrorūpniecība.
Fakti
- Kopējais iedzīvotāju skaits: 83,2 miljoni
- Platība: 357 050 km ²
- Galvaspilsēta: Berlīne
- Kaimiņvalstis: Beļģija, Dānija, Luksemburga, Francija, Nīderlande, Austrija, Polija, Šveice, Čehija
- Biznesa valodas: vācu, angļu
- Valūta: eiro
- Valdības sistēma: demokrātiski parlamentārā pavalsts
- Valsts vadītājs: Federālais prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kopš 2017. gada marta
- Valdības vadītājs: Federālais kanclers Olafs Šolcs, kopš 2021. gada decembra
- Parlaments: Vācijas Bundestāgs, 736 deputāti, kas ievēlēti uz četriem gadiem
Ekonomika
- IKP 2023. gadā: €4.185,6 mljrd.
- IKP uz vienu iedzīvotāju 2023/2024: €49.525
- Inflācija 2023. gadā: +5,9%
- Valsts parāds 2024. gada 1. ceturksnī: €2.461,4 mljrd.
- Bezdarba līmenis 10/2024: 6% (2 791 000)
- Imports 2023. gadā: €1366 mljrd.
- Eksports 2023. gadā: €1590 mljrd.
- EASE of Doing Business: World #22
- World Competiveness Ranking 2024: World #24
- Korupcijas uztveres indekss: World #9 (78/100 score; 2023)
Infrastruktūra
Kaut arī Vācijā šobrīd, salīdzinājumā ar citām valstīm, jau ir izveidota ļoti laba infrastruktūra, tomēr līdz 2030. gadam infrastruktūru ir paredzēts paplašināt un uzlabot. Galvenokārt tas attiecas uz automaģistrālēm, ar kurām var atslogot lielpilsētu teritorijas.
Šim nolūkam Vācijas valdība piešķirs gandrīz 260 miljardus eiro. Turklāt jāpaplašina un jāremontē jau esošie autoceļi un dzelzceļu līnijas, atlikusī nauda papildus ieplūdīs jaunajā infrastruktūrā.
Vācijā svarīgi ir ne tikai ceļi, bet arī jūras ostas un lidostas. Populārākās jūras ostas ir Hamburgā un Brēmenē. Hamburgas osta ar vairāk nekā 120 milj. t kopējo apgrozījumu ir lielākā osta Vācijā un trešā lielākā Eiropā, ar lielu ietekmi uz IKP, un ir arī starptautiskās konteineru kuģniecības mezgls.
Arī lidostas ir būtiskas Vācijas ekonomikai un tās savienojumam ar pārējo pasauli. Divas lielākās Vācijas lidostas ir Frankfurtē pie Mainas un Minhenē. Kopā ar Diseldorfu un Berlīni tās veido starptautisku lidostu transporta mezglu.
Vēsture
Vācijas vēsture – ceļš uz liberālu demokrātiju – ir veidojies, pārvarot daudzas vēsturiskas grūtības.
Svarīgs datums ir Martina Lutera reformācija 1517. gadā. Tā izraisīja baznīcas sašķelšanos divās daļās. 20. gadsimts iezīmējas ar diviem lieliem pasaules kariem - 1. pasaules karu no 1914. līdz 1918. gadam un 2. pasaules karu no 1939. līdz 1945. gadam. Pēc 1. pasaules kara, Veimāras Republikai bija lieli reparācijas maksājumi kara dēļ, kam vispirms sekoja ekonomikas pacēlums un tad- krīze ar pieaugošu radikālo partiju ietekmi. Nodibinātās partijas vairs nevarēja vienoties par vienu kopīgu programmu, un bija jālemj par ārkārtas dekrētiem.
Radikālo partiju pieaugošās ietekmes dēļ Ādolfs Hitlers tika ievēlēts par reiha kancleru. Tika nodibināta Hitlera režīma autokrātija. To raksturoja spēcīgs nacistu antisemītisms, tā rezultātā 6 miljoni ebreju tika nogalināti koncentrācijas nometnēs. Ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8. maijā beidzās 2. pasaules karš un nacionālsociālisms. Pēc 2. pasaules kara beigām četras uzvarējušās valstis (Francija, Lielbritānija, ASV un Padomju Savienība) Vāciju sadalīja okupācijas zonās. 1949. gadā notika Vācijas sadalīšana Rietumvācijā, kas turpināja pastāvēt pēc demokrātisko valstu standartiem, un Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR), kas pieslējās padomju režīmam.
Tā kā dzīves apstākļi VDR bija ievērojami sliktāki nekā Rietumvācijā, daudzi cilvēki bēga uz Rietumiem. Lai nepieļautu turpmāku iedzīvotāju zaudēšanu, VDR rietumu robeža tika nostiprināta ar mūri, kas tika stingri apsargāts. Pieaugot protestiem sakarā ar dzīves apstākļiem VDR, 1989. gada novembrī mūris tika gāzts. Kopš 1990. gada 3. oktobra Vācija oficiāli atkal ir viena valsts. Šī diena tiek atzīmēta kā „Vācijas vienības diena”.