Vācieši ir eirozonas skaidrās naudas karaļi. Nevienā citā eirozonas valstī iedzīvotāji savā naudasmakā nenēsā tik daudz monētu un banknošu, cik Vācijā. Kā rāda pētījums, 2016. gadā viens Vācijas iedzīvotājs savā makā līdzi nēsāja 103 eiro, savukārt Baltijas valstīs šis skaitlis bija uz pusi mazāks, turklāt arī, veicot maksājumus, sevišķi Igaunijā, Baltijas valstīs cilvēki vairāk tendēti uz bezskaidras naudas darījumiem.
Latvijā viena iedzīvotāja makā ir aptuveni 41 eiro, Igaunijā šī summa ir līdzīga – 43 eiro –, savukārt Baltijas dienvidu valsts iedzīvotāji, lietuvieši, iztiek vien ar 29 eiro skaidrā naudā, kā liecina pētījuma dati. Vidēji eirozonā iedzīvotāji ņem līdzi aptuveni 65 eiro.
Arī veicot maksājumus, Vācija ierindojas līderu augšgalā. Saskaņā ar datiem 80% veikto transakciju tiek veiktas, maksājot skaidrā naudā. Arī Latvijā (71%) un Lietuvā (75%) maksājumi skaidrā naudā ir populārs patērētāju apmaksas veids. Savukārt Igaunijā mazāk nekā puse no visiem maksājumiem (48%) tiek veikti skaidrā naudā.
Neskatoties uz bezskaidras naudas norēķinu tendences pieaugumu, skaidras naudas maksājumi joprojām ir dominējošais maksāšanas līdzeklis eirozonā. Vidēji 79% no visiem tirdzniecības vietās veiktajiem darījumiem tika apmaksāti skaidrā naudā, karšu maksājumus veicot vien 19% gadījumu. Savukārt 2% pirkumu tiek apmaksāti izmantojot citas metodes, piemēram, čekus.
Lielākoties skaidras naudas maksājumi tiek veikti, iegādājoties nelielus pirkumus, ikdienas patēriņa preces vai maksājot par pakalpojumiem restorānos, bāros un kafejnīcās. Atšķirības samanāmas arī atkarībā no patērētāju dzimuma un vecuma, proti, vīrieši skaidras naudas maksājumus veic biežāk nekā sievietes, un cilvēki vecuma grupā virs 40 gadiem arī dod priekšroku maksāšanai skaidrā naudā vairāk nekā jaunieši.
Saite: