Atskatoties uz 2013. gadā uzsākto Vācijas un Latvijas sadarbību profesionālās izglītības jomā, gan Ramona Neuse, DLR pārstāve no Vācijas, gan Dagnija Vanaga, Rīgas Valsts tehnikuma direktore, šī paša tehnikuma Ekonomikas nodaļas vadītāja Laila Umbraško, kā arī VETnet programmas „Loģistikas speciālists” absolvente Evija Ēce dalījās ar savām atmiņām un atziņām.
Pamatojoties uz dalībnieku aptaujas rezultātiem, kā arī uz atziņām, kas gūtas mācību braucienos Vācijā un Latvijā, izvērtējot mācību uzņēmumus, kokrūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomju (NEP) pārstāvji I. Erele un A. Vītoliņš, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) NEP koordinatore A. Būmane, apsprieda atbilstošu vērtēšanas mehānismu nozīmi un nepieciešamību. Pasākuma turpinājumā A. Friedrich no Dienvidtīringenes Amatniecības kameras un M. Kamann, BANG Vocational Education Network vadītājs, izklāstīja atšķirības starp klasiskajām un mūsdienīgajām pieejām profesionālās izglītības mācību sistēmā Vācijā. Savukārt J. Gaigals ar videovēstījumu vērsās pie klātesošajiem un rosināja pārdomāt NEP stratēģisko nozīmi un tās lomu Latvijā ceļā uz izcilību profesionālajā izglītībā.
Izcilībai profesionālajā izglītībā pievērsās arī bijusī Ogre tehnikuma direktore I. Brante. L. Riba, Valmieras tehnikuma pārstāve, izklāstīja savu viedokli par izaicinājumiem saistībā ar demogrāfiskajām tendencēm un kvalificētu darbinieku trūkumu Latvijā. Par reģionālās darbaspēka pieprasījuma pilotpētījuma gaitu un secinājumiem lauksaimniecības un metālapstrādes nozarēs stāstīja Latgales Industriālā tehnikuma pārstāves A. Lāčauniece un V. Ančevska, kā arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs T. Grinfelds.
Visās diskusijās un uzstāšanās vienprātīgi tika secināts, ka visu iesaistīto pušu spēja sadarboties šobrīd kļūst par izšķirošu faktoru profesionālās izglītības kvalitātei un nākotnes speciālistu sagatavošanai. Ir svarīgi atcerēties arī to, ka jauniešu skaits samazinās, tāpēc ir nepieciešama individuāla pieeja, neaizmirstot nevienu un atceroties arī par pieaugušajiem, kuriem vienmēr pastāv iespēja pārkvalificēties.
Uz jautājumiem „Kāda nozīme starptautiskajai sadarbībai ir profesionālās izglītības attīstībā? Ko Vācija varētu mācīties no Latvijas? / Ko Latvija varētu mācīties no Vācijas?“ „Kādu vēstījumu jūs vēlētos nodot jauniešiem, kuri izvēlas profesionālo izglītību?“, atbildēja A. Hochradel un I. Buligina, Izglītības ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības nodaļas eksperte.
Hochradel kungs īpaši uzsvēra, ka Vācijas un Latvijas sadarbība profesionālās izglītības jomā sākās jau 2013. gadā, balstoties uz patiesu uzticību, īstu partnerību un praktisku iesaistīšanos. Vācijas izglītības modeli nevar vienkārši pārnest uz Latviju. Lai to pielāgotu šodienas prasībām un valsts iespējām, interesei un līdzdalībai ir jānāk no visām iesaistītajām pusēm – skolām, uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un citiem iesaistītajiem indivīdiem. VETNET bija pirmais lielais solis, lai izglītības komponentus, kas darbojas Vācijā, pilotētu arī pie mums Latvijā. Tā bija izaicinoša, bet ļoti veiksmīga un vērtīga pieredze. Profesionālās izglītības balva un VET Excellence bija veids, kā pateikties visiem, kas piedalās šajās pārmaiņās. SEC_pLus projekta ietvaros nozares padomju pārstāvjiem šajos divos gados ir bijusi iespēja vēl intensīvāk pārdomāt, analizēt un attīstīt tēmas un idejas, kas saistītas ar profesionālās izglītības kvalitāti, mobilitāti, ilgtspēju, kā arī iesaistīto dalībnieku atbildību.
I. Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Poligrāfijas un mediju tehnoloģiju NEP priekšsēdētāja, pasākuma viesus iepazīstināja ar profesionālās izglītības nākotnes modeļiem, kas iepriekšējā dienā tika izstrādāti, izmantojot „LEGO Serious Play“ metodi.
Arī šeit izpaudās kopīga vēlme stiprināt dialogu starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pašvaldībām un to institūcijām, kā arī strādāt pie sistēmas, kas paredz ilgtspējīgus mehānismus uzņēmēju iesaistīšanai profesionālās izglītības plānošanā un īstenošanā.
Īpašs paldies I. Zitmanim, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības departamenta vadītājam, A. Hochradelam, Vācijas Federālās izglītības, ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes ministrijas (BMBFSFJ) starptautiskās sadarbības referentam profesionālās izglītības jomā, kā arī J. Šnakšim, Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktoram.
Mēs sirsnīgi pateicamies jums un pārstāvēto iestāžu darbiniekiem par vērtīgo atbalstu, aizrautīgo iesaistīšanos un vienmēr konstruktīvo sadarbību pēdējo divu gadu laikā, kā arī par jūsu klātbūtni noslēguma konferencē.
No 2024. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. maijam Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) Latvijā īstenoja projektu „SEC_pLus: Spēcīgas nozaru ekspertu padomes – spēcīga profesionālā izglītība”. Projekta mērķis bija attīstīt Latvijas NEP par efektīvu pārvaldības instrumentu, lai iesaistītu uzņēmējdarbības un sociālos partnerus profesionālās izglītības attīstībā Latvijā. Tādējādi tiktu ilgtspējīgi nodrošināta profesionālās izglītības kvalitāte un atbilstība darba tirgus vajadzībām. Darba devēju, darba ņēmēju un valsts iestāžu pārstāvji tiktu pilnvaroti pārstāvēt dažādas intereses un kopīgi uzņemties atbildību. Pamatojoties uz izvēlētajām kokrūpniecības, metālapstrādes un lauksaimniecības NEP, tiktu izstrādāti trīs darbības virzieni (kvalifikāciju sistēma, mācību uzņēmumu piemērotības novērtēšana un nākotnes darbinieku pieprasījuma prognozēšana). Tiktu izstrādāti atbilstoši rīcības ieteikumi un pārnesti uz citām NEP.
Projekts tika īstenots kā sadarbības projekts starp AHK un Centrālo biroju tālākizglītībai kvalificētos amatos (ZWH) Vācijā ar Dienvidtīringenes Amatniecības kameras atbalstu. Projekta kopīgās aktivitātes koordinēja AHK.
Galvenie sadarbības partneri Latvijā bija Latvijas Darba devēju konfederācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, nozaru apvienības, kā arī profesionālās izglītības iestādes.
